Es dzīvoju Latvijā septiņpadsmit gadus. Mana visa bērnība tika pavadīta Latvijā, arī tagad es dzīvoju savā mīļajā Latvijā.
Man Latvijā nozīmē ar brīnumaini skastu dabu. Kaut arī Latvijā nav augsti kalni vai tuksnešu stepes, ko var apbrīnot, bet Latvijā ir skaistas upes, piemēram, Daugava, Gauja, Venta. \man vismīļākā, visskaistākā upe ir Daugava, tik plaši viņa paveras visā Latvijas ainavā. Vēl mani iedvesmo vasaras ziedu košās, smaržīgās pļavas un priežu meži. Šī zeme ir ļoti skasta visos gadalaikos. Jo reti kurā valstī pastāv vēl četri gadalaiki, bet pie mums Latvijā tie ir! Balta ziema, saulains un mīlestības pilns pavasaris, piedzīvojumiem bagāta vasara, krāšņais rudens. Katrs gadalaiks ir ar kaut ko īpašs.
Latvija ir īpaša ar savām tradīcijām un svētkiem, piemēram, citās valstīs nav Miķeļi, kad kauj gaili, Mārtiņos liek galdā zosi, \līgo un Jāņos ēd sieru, dejo un lec pāri ugunskuram, priecājas līdz r'tausmai.
Ja man kādreiz būs jāaizbrauc no Latvijas, lai mācītos, strādātu, es vienmēr atcerēšos Latviju- tās skaisto dabu, tos brīnumainos cilvēkus. Man šķiet, ka jebkuram cilvēkam vajadzētu aizceļot un paciemoties kādā citā valstī, lai iepazītu uz saņemtu tās valsts kultūru, cilvēku viesmīlību un smeltos zemes gudrību. Bet ir jāatceras, ka savu dzimteni nevar atstāt pavisam, ir jāatgriža, jo šeit ir Latvijā, Tevi vienmēr gaidīs mīļie cilvēki- radi, draugi, paziņas. Nevar pamest Latviju uz visiem laikiem, jo Latvija ir mūsu mājas.
Tas ir īsts latvietis, kas nekaunas par savu valsti, par piederību šai zemei. Īstam latvietim jābūt lepnam, ad redz Latvijas sarkan-balt-sarkano karogu, jāpieceļas kājās, kad skan Latvijas himna.
Par savu valsti jārunā tikai labu. Mēs visi esam vienādi ar to, ka esam Latvijas pilsoņi, kopā esam liela, varena ģime, ka kopā var paveikt daudz visās jomās, piemēram- dziesmu un deju svētkos.