„Zelta atslēga uz laimīgu dzīvi”
Mēs dzīvojam valstī, kura mums ir ļoti mīļa un svēta. Mēs mīlam šo zemi, mūsu kopīgās vērtības, tradīcijas, mūsu senčus, kas dzīvojuši Latvijā, staigājam pa takām, kurām staigājam mēs. Taču daudzi neskatoties uz šo ir spiesti pamest šo zemi, lai arī cik mīļa tā neliktos. Tas viss ir dēļ mūsu valsts līmeņa un mūsu ekonomiskās nestabilitātes. Personīgi es uzskatu, ka mums ir kaut kas jāmaina un jāpārveido sistēma, pēc kuras mēs šobrīd dzīvojam, lai Latvija virzītos tikai pa pozitīvo asi un nemitīgi attīstītos un celtu savu stabilitāti. Daudzi cilvēki braucot prom uz ārzemēm, vaino pie visa mūsu valsts pārvaldi. Jā protams, tai ir liela loma mūsu valsts attīstības sfērā, bet paši neko nedara, priekš tā lai kaut kas mainītos, bet paļaujas tikai uz apkārtējiem cilvēkiem.No psiholoģijas viedokļa runājot, lai kaut kas mainītos ir jāsāk ar sevi.Bet mūsu cilvēki dzīvo pēc citādāka modeļa. Viņi domā, ka gan jau kāds cits darīs manā vietā un ja vairākums tā sāk domāt, tad nekas neizdodas.
Personīgi es bieži cenšos aizdomāties par to, kas es būšu nākotnē, kur es strādāšu, kāds būs manas ģimenes modelis, stāvoklis. Es nonācu pie secinājuma, ka es savu ģimeni noteikti negribētu redzēt ārzemēs, strādājot melnu darbu, citas valsts labā, jo man gribās strādāt un dzīvot Latvijā, gribās staigāt pa vietām, kuras ir tik mīļas, svētas, savas. Sevi nākotnē es redzu politikā, jo tā ir sfēra, kas mani piesaista un kurā man gribās strādāt, rast jaunus risinājumus un celt savas valsts līmeni un šīs valsts pilsoņu pašapziņu. Man galvā grozās visādas idejas. Beidzot, man ir dota iespēja izpausties un atskaņot šīs idejas un kas zina, varbūt pēc vairākiem gadiem tās realizēsies.
Pirmā no galvenajām idejām, ko es gribētu izmainīt mūsu valstī ir uzņēmumi. Manuprāt visi uzņēmumi, kas pieder valstij ir jānogādā privātpersonu rokās. Tie jāpārdod izsolē un jāuzliek stingri lielāki nodokļi, tas būtu efektīvākais veids kā tikt pie lielāka budžeta un turklāt, es uzskatu, ka valstij nav jānodarbojas ar biznesa lietām, bet gan jāsekmē Latvijas augšupeja citās sfērās. Tas būtu viens no dzinuļiem, kas sekmētu Latvijas valsts labklājību un valsts budžetu.Ja valsts uzņēmumi pārtaptu par privātajiem uzņēmumiem, tādējādi likvidējot monopoluzņēmumus un šādā veidā starp privātajiem veidotos konkurence, kas atspoguļotos uz mums ļoti pozitīvi. Viens piemērs, ko varētu pielīdzināt šai situācijai ar mobilajiem operatoriem. Agrāk bija tikai viens pārsvarā vadošais mobilais operators, bet tagad tie ir ļoti daudz, gan „Bite”, gan „O-karte”, „zelta zivtiņa” un citi. Un šobrīd kādu situāciju mēs redzam? Tie konkurē savā starpā, līdz ar to mums cilvēkiem, tas ir izdevīgi, jo cenas krīt, viņi mēģina iedot vislētākās cenas, gluži tāda pati situācija notiktu arī ar uzņēmumiem.
Kā jau mums zināms, ka mūsu valsts bagātība un lepnums ir meži. Mēs ar kokiem veicam dažādas funkcijas, taču šīs funkcijas nav tik efektīvas kā tās, kas varētu būt. Piemēram, mēs šobrīd koku pārdodam pa samērā lētu naudu, taču ja mēs loģiski izspriežam, var taču šos kokus izmantot kā kurināmo līdzekli visā valstī, taču mēs to nedarām. Mēs maksājam lielu naudu par gāzi, kuras vietā mēs varētu izmantot koksni, kura tiek eksportēta uz ārzemēm pa nieka naudu. Manuprāt, Latvijas koki ir dzīvā nauda, tādēļ nevajadzētu pliko apaļkoku eksportēt uz ārzemēm, bet gan tā vietā jāatver jauni uzņēmumi, kur šos kokus apstrādās un pie mums taisīs mēbeles un dažādus koka izstrādājumus, tādējādi paaugstinot maksas par šiem kokiem, kā vērtībai. Jo koks ir ilgi atjaunojams dabas resurss. Līdz ar to pavērtos jaunas iespējas Eiropas tirgū un cilvēkiem rastos jaunas darbavietas.
Vēl viena no idejām ir tā, ka kravas mašīnām ir jāuzliek lieli tranzīta nodokļi. Caur Latviju katru dienu iet ļoti daudz kravas mašīnu, piemēram no Krievijas un kādēļ tad neuzlikt lielos nodokļus un iepelnīt naudu, jo mēs ļaujam svešiem cilvēkiem ar mūsu starpniecību iepelnīties, neprasot par to neko, jo mēs esam tauta, kas gatava palīdzēt, taču tā ir ekonomika, kurā jāmeklē izdevība visur.
Manas idejas ir izklāstītas un man tiešām no visas sirds gribētos redzēt mūsu valsts uzplaukumu un laimīgus cilvēkus, kas ar katru gadu neizsīktu, bet būtu aizvien lielākā skaitā. Diemžēl līdz šim mūsu politiķi ieradās ar spīdošām nākotnes izredzēm, bet pamet to ar šausminošu pagātni. Tādēļ , katram Latvijas pilsonim ir jādara viss iespējamais, lai mūsu valsts attīstītos. Ir jāsniedz savas idejas, plāni un jārealizē tie. Man gribētos redzēt Latvijā politiķus ar ekonomisko izglītību, jo šie cilvēki ir labākie politiķi, to pierāda statistika. Šie cilvēki prot plānot, darīt visu pēc iespēju robežām, meklēt līdzsvara punktus.
Ļoti negribētos redzēt politiķu krēslos: sportistus, mūziķus, mediķus, jo es uzskatu, ka katram jādara savs darbs. Es vēlos, lai mūsu politiķi ieraudzīdami gaismu tuneļa galā, sāk rakt citu tuneli. Un lai cilvēki nedzīvo ar domu „Es mīlu šo zemi, bet ne valdību” , Gribētos sajust mīlestību pret šīm divām lietām un es ceru, ka nākotnē Latvijas valsts pilsoņi iegriezīsies ārzemēs tikai ekskursijas nolūkos.