Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Mana vīzija par tradīcijām un kultūru dažādību Latvijā pēc 20 gadiem  (4)

Autora bildeAutors: Rinalds Ivanovskis / Viļakas Valsts ģimnāzija Vērtējums:  +121
Vērtējums:  +121
Katrai valstij ir daudz un dažādas tradīcijas, kuras mantotas no paaudzes paaudzē. Arī latviešu tradīcijas ir veidotas un koptas visas mūsu tautas vēstures garumā. Arī man ir savas domas un vīzijas par latviešu tradīcijām nākotnē, bet, protams, vai tas īstenosies visiem tautiešiem? Es vēlos redzēt Latviju kā lielvalsti, nebaidoties šī vārda, ar visām saglabātajām tradīcijām, kā arī savu dzimto latviešu valodu. Mums un Latvijai ir ļoti svarīga tās nākotne. Ir jādara viss, lai mūsu, latviešu, kultūra un arī mūsu valsts saglabātos visu atlikušo laiku. Es vēlos redzēt Latviju kā ekotūrisma lielvalsti, vēlos redzēt Latviju kā labas dzīves lielvalsti, un, visbeidzot, es vēlos redzēt Latviju kā ideālu piemēru citām valstīm. Mums ir ļoti jācīnās, lai kaut ko panāktu.
Es lepojos ar savu valsti ne tikai tādēļ, ka esmu šeit dzimis, audzis un ar Latviju saistu savu nākotni, bet arī tāpēc, ka Latvija ir viena no retajām pasaules valstīm, kurā vēl pagaidām ir skaista un neskarta daba, taču, ja viss ritēs pašreizējo gaitu, tad šo, manuprāt, lielāko Latvijas bagātību mēs varam arī zaudēt.
Latvija aizvien vairāk saskaras ar problēmu, ka Rīgu un Latviju kopumā uzskata par lētu un vulgāru izklaidu zemi un šāds tēls pa mazām noved pie tā, ka mūsu valsti aizvien vairāk apmeklē nekulturāli, rupji, iedomīgi un neinteliģenti ārzemju tūristi, kas pēc sevis atstāj atkritumu kalnus un kuri apkauno mūsu kultūru (britu tūristu „tradīcija” ar Brīvības pieminekļa apgānīšanu), tāpēc es ierosinu vairāk domāt par kultūru, par ko arī citur pasaulē sāk apspriesties arvien vairāk.
Pašlaik dzīvi Latvijā būtu grūti nosaukt par vieglu un dzīves līmeni - par augstu. Valsts nemākulīgā apsaimniekošana ir novedusi pie tā, ka liela daļa jauniešu nesaista savu nākotni ar Latviju, bet kas tad saglabās kultūru un tradīcijas, ja ne mēs paši (latvieši)? Mēs visi, jaunieši, augsim lielāki un rūpēsimies, lai Latvijā saglabātos tradīcijas un kultūra, nerunājot pat par mūsu politiku, finansiālajiem apstākļiem, ekoloģiju un vēl citām, daudzajām lietām. Kas tad to darīs? Mēs gribam kļūt par ideālu valsti ar saglabātām tradīcijām un kultūru vēl ļoti daudzus gadus. Ja nenotiks šāda kopēja sadarbība, pastāv iespēja, ka Latvijā varētu ienākt kādas citu valstu valodas un pavisam cita kultūra. Mūsu Latvija varētu izzust pavisam, un tas būtu pavisam nelāgi. Mēs, latvieši, gan lielie, gan mazie, darīsim visu, lai tas nekad nenotiktu, jo to pavisam noteikti nedrīkst pieļaut.
Latvija nenoliedzami ir maza valsts uz citu rietumvalstu fona, gan ekonomiski, gan pēc platības un iedzīvotāju skaita. Kā mēs visi zinām, jaunatnē slēpjas nākotne, un, ja valsts nedomās kā uzlabot dzīves apstākļus un pār visām varītēm noturēt jauniešus, tad nekas cits neatliks, kā atvērt savu darba tirgu ārzemju viesstrādniekiem. Tā nekas neizdosies, jo citu valstu iedzīvotāji nevarēs aizstāt mūsu aizbraucēju vietas un rūpēties par mūsu tradīcijām un kultūru. Taču kā lieliski varam novērot no citu valstu pieredzes, tad strauja un apjomīga viesstrādnieku iepludināšana ne pie kā laba nevar novest. Kā piemēru var minēt, Īriju, kurā aizvien plašumā vēršas protesti pret viesstrādniekiem, vēl radikālāks piemērs ir Francija, kur šāda politika tika piekopta pirms vairākiem gadu desmitiem, kā rezultātā pašlaik Francijā ir ļoti daudz citu rasu jauniešu, kuri ir dzimuši Francijā un vēlas saņemt pret sevi tādu pašu attieksmi kā pret vietējiem, kā rezultātā pēdējā laikā Francija ir piedzīvojusi neskaitāmas demonstrācijas un masu nekārtības. Šādu lietu attīstību es nevēlētos pieredzēt Latvijā.
Mums ir jādomā, kā lai mēs visu saglabājam(valodu, rakstību, kultūru, tradīcijas un vēl daudz ko citu). Manuprāt, cittautiešiem, kas ir pārcēlušies dzīvot uz Latviju, ir obligāti jāiemācās latviešu valoda, mūsu rakstība un arī jāapgūst mūsu kultūra un tradīcijas, lai tās arī varētu nodot tālāk saviem pēctečiem. Tā viņi varētu kļūt arī par mūsu sabiedrības īstiem pilsoņiem. Ir liela problēma ar tiem iebraucējiem, kas nespēj atrast piemērotas skolas, jo tādu nav, lai apgūtu latviešu valodu. Ir arī tādi iebraucēji, kas ir par slinku, lai izglītotos. Piemēram, daudzi čigānu tautības pārstāvji zog un tikai pazemo Latvijas valsti, jo nevēlas strādāt, izglītoties un veidot daudz labāku nākotni. Tas laikam tikai tāpēc, ka viņi neapzinās to visu un viņiem ir vienalga, kur viņi dzīvo, tikai tāpēc, ka neviens viņiem to neaizrāda un neliek to saprast. Šī ir mūsu valsts, un nekādi iebraucēji to nenomelnos un nepazemos. Daudzi mūsu kaimiņi, piemēram, krievi nodzīvo gandrīz visu dzīvi Latvijā un pat neiemācās latviešu valodu, jo viņiem vienalga, tāpēc, ka neviens to viņiem nespiež darīt. Tādi cilvēki ir tikuši pat ļoti augstos amatos, un viņi neprot runāt latviski, un tas ir ļoti nožēlojami.
Ir arī problēma par ārzemju bērnu izglītošanu. Tas nav lēti, un jebkurš to var izdarīt. Ir jābūt specializētam skolotājam, kā arī speciālai skolai. Ārzemju bērnus taču neievietos ierastajās latviešu skolās, jo viņiem noteikti ir vājas latviešu valodas zināšanas un grūti iejusties citu tautību bērnu vidū. Pašreizējā sistēma apmēram 2000 valodas skolotāju nodrošina imigrantu bērniem apmēram četras stundas nedēļā sākumskolās un vidusskolās, un valstij tas izmaksā 200 miljonus eiro. Tomēr bērniem matemātika, bioloģija, vēsture un citi priekšmeti jāapgūst kopā ar pārējo klasi, pat ja viņi nesaprot visu, kas tiek runāts.
Latviešu tauta! Vai tu jūti, ko nozīmē būt vienotai? Gribēt vienu gribu, varēt ar vienu spēku, darīt un izdarīt ar vienu domu!
Mana karstākā vēlēšanās ir, lai mēs no paaudzes uz paaudzi nodotu tikai labi apkoptu māju un derīgus likumus, bet visnotaļ šo garu, vienības, vienprātības, saticības un saderības garu, kas izaug no vienotās tautas apziņas. Kaut man būtu lemts jūsu sirdīs ierakstīt brīnumvārdus par vienotu tautu. Tas manu sirdi pildītu ar vislielāko prieku, dotu man vislielāko gandarījumu. Kad bija dažādi kari, mūsu tauta apvienojās kā viens vesels un bija ļoti saliedēta, un tāpēc mēs vēl joprojām esam savā zemē. Ja tā apvienosimies, tad būsim mūžīgi. Mēs esam vienota tauta, vienota darbā un līksmē; mūsu vienotā tauta valda tagadnē, mūsu vienotajai tautai piederēs nākotne. Mūsu būs nākotnes Latvija, mūsu Latvija, Dieva svētītā Latvija.
Es zinu, ka mūsu mazā valstiņa Latvija vēl pastāvēs ilgi, jo mēs esam gan maza, gan ļoti sparīga, kā arī saliedēta un uzņēmīga valsts, ar kuru var lepoties. Kultūras un valodas saglabāsies, un tiks atrisinātas problēmas par integrantu skolām. Visi centīsimies Latviju saglabāt vēl ilgu laiku. Saglabāsim mūsu vislabāko skanīgāko latviešu valodu, mūsu visglītāko, izcilāko rakstību un visinteresantāko kultūru, kā arī svinēsim mūsu svētkus, kuri ir paši labākie. Lai mums izdodas!
Komentāri
Inna Kolomeiceva29.01.2012. 01:35
t latviešu kultūru? (Starp citu, nodokļus maksā visi vienādi, nezkāpēc..)
Cik apnkuši šādu rakstu autori, kuri tālāk par savu klēti neko neredz un tikai aprej savus kaimiņus, nemaz neieskatoties kas un kāpēc dzīvo tam blakus.
P.S. Cilvēki ar padomju domāšanu ir gan starp latviešiem, gan krieviem.
Inna Kolomeiceva29.01.2012. 01:31
ši paši nenpiekopj savas kultūras tradīcijas. 'Cittautieši', kuri iebraukuši Latvijā bieži vien šeit dzīvo jau paaudžu paaudzēs, vai arī iebraukuši Latvijā PSRS laikā, kad bija cita politiskā iekārta, un bieži jo bieži šiem cilvēkiem nav nekāda saikne ar to laiku valdību un politisko darbību. Latvija parādija savu necieņu pret šiem cilvēkiem, ieviesot nepilsoņu statusu. Unikālu visā Eiropā. Vai Jūs gaidat, ka ar represiju un piespiedu pilsonības ieviešanu, cilvēki sāks mācīties valodu un cienī
Inna Kolomeiceva29.01.2012. 01:18
Autors laikam ir samērā jauns cilvēks un nav informēts par tādām lietām, ka Latvijas teritorijā dzīvo dažnedažādu tautību cilvēku, kuru ģimenes šeit ir pārcēlušās uz pastāvīgu dzīvesvietu jau pāris simtu gadu atpakaļ un daudzi vēl joprojām dzīvo izolētos ciematiņos, kuros runā savā dialektā vai valodā. Tā, Daugavpils novadā ir saglabājušies poļu ciematiņi, ir neskaitāmas čigānu, lietuviešu, ukraiņu, tatāriešu un citu nacionalo minoritāšu kopiena. Par kādu latviešu kultūru var iet runa, ja latvie
Madara Dzintara MADZI04.12.2011. 16:05
Patika.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties