"Jāņtārpiņi dod nojēgu, ka tumsā ir gaisma. Ja ir tumsa un nav nekādas gaismas, tad arī nav nojēgas par to. Tāpat ir ar disidentiem. Disidenti ir tāpēc, lai radītu nojēgu, ka nav vis tā, kā mums saka, nav vienīgais tā sauktais padomju tautas viedoklis." Tā savulaik teicis mūsu tautas varonis un gaismas nesējs- Gunārs Astra.Šogad, brīvības cīnītājam apritētu 80.gadu, un,ja man būtu iespēja viņu satikt–ko gan es viņam teiktu šodien?
Manuprāt, ka, lasot par Gunāru Astru,pirmais,ko es vēlētos viņam pajautāt ir- Vai šodienas Latvija ir tāda, kādu viņš vēlējās redzēt, kad cīnijās par Latvijas brīvību? Šādu jautājumu uzdotu tāpēc,ka Gunārs Astra savā pēdējajā vārdā, sacīja, ka viņam sāp un viņš jūtas dziļi pazemots, par to, ka Latvija tiek pārkrievota un latviešu valodai netiek izrādīta nekāda cieņa, taču ,manuprāt, ka šodien pamazām notiek kaut kas līdzīgs, jo arvien vairāk un vairāk latviešu valodā ienāk dažādi angļu valodas un citu valodu svešvārdi. Tāpēc es vēlētos dzirdēt G.Astras viedokli par to, vai tā,pēc viņa domām, ir vai nav? Un vai viņš arī šodien mēģinātu ko darīt, lai tas tā nebūtu?
Gunāra Astras vārdi- “Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku.” Es, domāju, ka šodien latvieši cieš savādāku “tumšo laiku”, kas saistīts gan ar mūsu valdību,gan citām tautām,kas atrodas Latvijā,gan arī ar mūsu pašu vienaldzību un arī nespēju neko darīt. Tā tas bija līdzīgi arī PSRS laikā, kad latviešu tautai bija liegts runāt savā dzimtajā valodā, nemaz nerunājot par grāmatām tautas valodā un aizliegumu tās publicēt un pat glabāt. Bargu sodu sagaidīja katrs,kurš neievēroja šos likumus. Cieta arī tie, kuri nepiekrita iesaistīties PSRS organizācījās, jo tad cilvēki varēja pat necerēt uz labu izglītību un darbu, tos, kuri nepakļāvās šai politikai uzzskatīja par otršķirīgiem un neveiksminiekiem. Vai mūsu tauta cieš vēl šodien? Vai mēs esam pārcietuši laiku par ko runā Gunārs Astra? Vai varbūt mēs ciešam atkal? Interesanti būtu uzzināt, vai Gunārs Astra domā tā pat kā es?
Ja es būtu Gunāra Astras vietā, tajā laikā, kad valdīja PSRS, manuprāt, ka man nebūtu tāda drosme, spēks un mērķtiecība, kāda bija Gunāram Astram. Tas tiešām ir apbrīnojami, ka kāds uzdrīkastas pretoties un protestēt, un nebaidīties no kaut kā tik liela kā PSRS. Tas ir apbrīnojami, ka viens cilvēks, patiesībā var izdarīt daudz, ja vien to dara no visa spēka un sirds, un es domāju- Gunārs man šodien piekristu, ka viņš būtu gatavs ziedot savu dzīvību Latvijas un tās tautas labā. Un es noteikti esmu viņam pateicīga par viņa nesavtīgo, drosmīgo un godpilno cīņu Latvijas labā, nākotnes labā, mūsu labā. Gunārs Astra ir mūsu tautas varonis.
Domāju, ka šie Gunāra Astras vārdi- “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.”- ir motivācijas pilni, un noderēs mums katram grūtā situācijā, gan šodien, gan nākotnē. Tie dod spēku cīnīties, tie dod cerību par labāku nākotni, kuru varam veidot, KATRS VIENS no mums.
