Mazas pilsētiņas veido lielu un varenu Latviju. (6)

Uz zemes, starp mežiem un ūdeņiem, ir kāda ļoti jauka vieta - Brocēni. Te, brīnišķīgajā ciematā, es dzīvoju jau 14 gadus. Esmu šeit uzaugusi un izskraidījusi visas pļavas kā tauriņš, kas kā raibs atmiņu kamols apciemo katru ziedu. Brocēnos ir daudz krāšņu lietu, ar ko lepoties. Katrs tās uztver un novērtē citādāk.
Visur ir jūtams dabas mātes maigais pieskāriens. Viņa ir piedūrusi pirkstu pie mežiem, jo tie ir biezi un zaļi, uzpūtusi dvašu koku galotnēm un padarījusi tās kuplas ar savu noslēpumaino matu laku. Brocēnu parks ir skaists. Es to apbrīnoju īpašu ziemā, kad viss ir kā ar pūdercukuru apbērts! Vietām redzami zaķu pēdu nospiedumi. Cieceres ezers ar pirkstiem virpina ūdensrozes. Tās visu padara krāšņāku. Un ezera vidū ir saliņa, kur lidinās mīlestība. Tā sargā Brocēnu daiļumu.
Par saliņu var saukt arī skolu, jo tā ir kā otra pasaule gan bērniem, gan skolotājiem. Skola - tā tiešām ir lepnums. Bērni sasniedz teicamus rezultātus olimpiādēs un sporta sacensībās. Tā Brocēnu vārds tiek nests un daudzināts, un slavēts citās vietās. Es ar to lepojos. Šeit mācās gudri, čakli skolēni, kas vēlas sasniegt zvaigznes. Citam tās spīd spožāk, citam - bālāk. Skola atrodas kalniņā - tuvāk saulītei. Laikam tāpēc tā ir dzeltena! Man ir liels prieks, ka gūstu zināšanas tieši šeit!
Ja vēlies uzzināt kaut ko par kultūru, droši dodies uz kultūras namu. Tur var griezties dejā kā sniegpārsliņa vēlā nakts stundā. Vai dziedāt kā lakstīgala, kas tup Rīgas torņa galiņā. Tur dzied sieviešu koris "Laiksne." Tik gaiši un līgani kā ūdensroze ezera vidū! Pārliecinoši lomas spēlē aktieri. Varbūt nākotnē skatīsim viņus televīzijā un teiksim: "Es viņu pazīstu, viņš ir brocēnieks!" Kāds lepnums!
Cilvēki katru dienu ir aizņemti ar savām ikdienas gaitām un pienākumiem. Viņi nepamana to vienkāršo skaistumu visapkārt. Manuprāt, viss neslēpjas naudā un mantās, ir tik daudz burvīgu lietu, vietu, ko mums nespēs atņemt neviens. Mūsu tēvzeme ir dabas bagāta. Katrā gadalaikā Latvija ir kā citā pasakā. Katru rītu es ceļos ar smaidu un lepnumu sejā, jo lepojos, ka dzīvoju Brocēnos!