Sapnis par labāku Latviju. Paliksim Latvijā (1)

Viszaļākās pļavas vasarā, viszilākie ūdeņi, vistīrākās debesis, visstiprākā tauta un visstiprākās tautu balsis, tad kāpēc mēs tomēr izvēlamies staigāt pa svešo zemi?
Atskatoties pagātnē un saprast to, cik daudz ir zaudēts un vairs nekad netiks atgūts atpakaļ, nekad. Cik daudz cilvēkiem ir izturēts, izciests un cik daudz asaru zaudēts. Mūsdienu cilvēki vairs ir nespējīgi paciest to, kas notiek Latvijā un tāpēc meklē patverumu citās valstīs. Daudzi skolēni pat nebeidzot skolu jau zin to, ka pēc skolas Latviju pametīs un dosies laimes meklējumos kaut kur citur, jo saprot to, ka savu nākotni šai valstī vienkārši neredz. Daudzi nezin, kur macīties pēc vidusskolas un vai pēc tam es savai tautai būšu vajadzigs? Vai nu pēc tam būs jaslauka ielas? Kam dēļ man tēret laiku macībam? Ja pēc tam, es strādašu pat to, par ko varēju strādat arī pēc viduskolas, vai tad tam ir jēga? Tāpēc it īpaši skolēni ir tie cilvēki kam ir jāpaliek te Latvijā un jācinās par savu valsti, bet ne vis doties prom un pamest savu tautu, savus draugus, vecākus, dzimteni. Censties iekļauties citas valsts politikā, citu tautu dzīvē un pavisam aizmirst par savu zemi, Latviju. Kāpēc tā notiek, kāpēc tomēr Latvijas valsts nevar noturēt mūsu cilvēkus te, mūsu mājās, kapēc? Tūkstošiem cilvēku dodas prom uz ārzemēm vairs neatgriežoties, jo saprot, ka cita valsts varēs par vinju parūpēties labāk, nekā dzimtene.
Varbūt mums pietiek nosodīt valsti un mūsu politiku? No tā jau nekam vieglāk nepaliks. Ņemam valsti savās rokās un "stumjam", stumjam to uz priekšu visi kopā, varbūt mums tad arī izdosies to paveikt. Nebēgsim no pirmajām grūtībām, ja pat tās ir neciešami sāpīgas. Atskatoties atpakaļ un saprast, ka Latvija ir tak bijusi tik stipra valsts, tā spēja izcīnīt savu neatkarību un sākt visu no sākuma kā brīva un nevienam nepiederoša valsts, kuras tautu balsis bij dzirdamas visur. Cilvēki cīnījas par savu valsti, par savu tautu. Kāpēc tagad cilvēki negrib cīnīties par savu valsti? Lai Latvju zeme atkal uzplauktu un cilvēki tomēr pirms dotos prom aizdomātos par to, ka varbūt tiešām ir vērts palikt te, mājās?! Nevis meklēt laimi kaut kur citur, kur tevi neviens negaida. Kāpēc braukt prom, ja mums ir sava tauta, savas dziesmas, savi svētki un tradīcijaa, kas būs ja nebūs cilvēku, kas nodos šīs tradīcijas? Ar laiku mēs sapratīsim, ka mūsu dzimtene pazūd arvien vairāk.
Ir sapņi par labu dzīvi, ir mērķi kurus tu gribi sasniegt, bet ir arī dzimtene, kurai tu esi vajadzīgs. Dodoties prom, padomā par to, ka te tu var būt vislaimīgakais, tam tikai jāpieliek mazliet spēka.