Latvijas varoņi-Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Lubānas novadā (1)

Kad tika dibināts Lāčplēša Kara ordenis, ar to apbalvoja Latvijas armijas karavīrus par varonību kauju laukā. No Lubānas novada, kas iedzīvotāju skaita ziņā šobrīd ir desmitais mazākais novads Latvijā, ir nākuši 14 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. No tiem divas izcilas personības: Latvijas bruņoto spēku pirmais pavēlnieks Oskars Kalpaks un politiķis Hugo Celmiņš. Iegūt šo ordeni bija ļoti grūti: vispirms vajadzēja paveikt varoņdarbu, tad savākt aculiecinieku atmiņas un iesniegt tās Lāčplēša Kara ordeņa padomei, kura pēcāk nosprieda – ordeni piešķirt vai nepiešķirt.
Mūsu novada lepnums – Oskars Kalpaks – dzimis 1882.gadā Meirānu pagastā. 1903.gadā brīvprātīgi iestājās cariskās Krievijas armijā. Mācījies Irkutskas karaskolā un pēc tās pabeigšanas ieskaitīts 183. Pultuskas kājnieku pulkā. Pirmajā pasaules karā piedalījās cīņās pret austriešiem, par vairākām kaujām saņemot ordeņus un apbalvojumus. Pēc Pirmā pasaules kara beigām viņu iecēla par pirmo Latvijas armijas komandieri. Viņš vadīja armiju atkāpšanās kaujās no Rīgas līdz pat Liepājai, kur viņa vadībā sākas pretuzbrukums sarkanajiem latviešu strēlniekiem. 1919.gada 6.martā Kalpaka vadītā vienība sadūrās ar sabiedrotajiem – Borha vācu bataljonu . Savstarpējā apšaudē Kalpaku ķēra nomaldījusies vācu lode. Oskars Kalpaks ir viens no nedaudzajiem latviešiem, kas saņēmis visas trīs Lāčplēša Kara ordeņa šķiras.
Vēl viens slavens mūsu novadnieks ir Hugo Celmiņš. Viņš dzimis 1877.gadā Lubānas pagastā. Pirmā pasaules kara laikā mobilizēts, piedalījies kaujās un saņēmis vairākus apbalvojumus, vēlāk kritis gūstā. Kad no gūsta atgriezies, iestājies Latvijas armijā un piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas tilta. Viņš ir bijis gan Latvijas Tautas padomes loceklis, gan Satversmes sapulces deputāts. No 1920.līdz 1935.gadam piedalījies Saeimas darbā. Bijis Latvijas zemkopības ministrs, izglītības ministrs, divreiz – ministru prezidents. Kādu laiku bijis arī Rīgas pilsētas galva. Vēlāk darbojās par ārvalstu sūtni Holandē, Vācijā un Austrijā. 1940.gadā viņu apcietina, bet 1941.gadā izpilda H. Celmiņam izpilda nāvessodu Padomju Savienībā.
Interesantas kauju gaitas bijušas arī Kārlim Libertam. Viņš piedzimis 1890.gadā Lubānas pagastā, bet 1912.gadā tika iesaukts cara armijā – artilērijā. Pirmā pasaules kara laikā cīnījās pret vāciešiem un austriešiem, 1918.gada decembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. Ordeni viņš saņēma tādēļ, ka ienaidnieka viesuļugunīs brīvprātīgi atjaunoja sakarus ar Cēsu rotu, tādējādi sekmējot uzvaru tās dienas kaujā. Viņš arī divas reizes nokļuva gūstā, bet abas reizes veiksmīgi izbēga un atgriezās pie savējiem. 1919.gada jūlijā tika iecelts par Liepājas komandantu, bet decembrī – par bruņotā vilciena “Kalpaks” komandieri. Tāpat kā lielāko daļu Lāčplēša ordeņa kavalieru , arī Kārli 1940.gadā apcietina. Viņš mirst 1942.gadā Sibīrijā.
Vēl jāpiemin, ka arī Lācplēša Kara ordeņa skici izstrādāja mans novadnieks – lubānietis Jānis Aleksandrs Liberts. Oskars Kalpaks un Hugo Celmiņš ir ieguldījuši lielu darbu Latvijas valsts tapšanā un tāpēc, manuprāt, ir pelnījuši, lai viņus ar cieņu pieminētu un atcerētos. Domāju, ka visiem karavīriem, kas piedalījās Brīvības cīņās, vajadzēja būt pieminētiem šajā esejā. Viņu paveiktajiem darbiem būtu jāsaglabājas latviešu tautas atmiņā, jo šie varoņi palīdzēja tapt Latvijas valstij.