Dzīve. (3)

Cik tomēr dzīve ir skarba. Tev iepatīkas kāda meitene, kura ir tālu no tevīm, bet viņa ir tas, ko tu meklē, viņa ir mīļa, jauka, saprotoša, draudzīga, uzticīga, tieša, atklāta, izskatīga, pievilcīga, ar jauku humora izjūtu un apburošu smaidu. Diemžēl Jūs esat parāk atšķirīgi. Viņa ir populāra, skaista, bet tu nēesi pat simpātisks. Tevī nemīt nekas, ko varētu ieinteresēt meitenē. Meitenēm patīk izskatīgi, pievilcīgi ar glītu figūru, sportiski puiši, kuri tevi aizsargās, ietusēt, kārtīgi atpūtīsies, mīlēs vienmēr, bet tu, tu esi parasts puisis, kuram nepatīk tusēšana, tev nav nekādas glītās, sportiskās figūras, jo tu esi apaļīgs. Viņai vajag ko izskatīgu un sportisku, bet tev sportot nedrīkst, jo tev ir trauma. Vienīgais, ko tu viņai vari dāvāt ir būt klāt, pat tad, kad visi ir uzgriezuši muguru. No viņas vairāk par draudzību tev nesagaidīt, jo viņa ir pelnījusi to labāko. Bet tevi nežēlīgi tracina tas, ka kāds cits var pateikt ko mīļu, jauku viņai, bet tu vēlētos vienmeŗ apskaut, un ar lielu lepnuma sajūtu teikt: viņa ir mana meitene, un droši viņu noskūpstīt, bet tu neproti gādāt par meitenēm, tu vēlies, lai viņa justos kā galvenā, bet tevi baida viss, kas notiek: vai viņai patiks, kaut viņai patiktu, ceru, ka būs labi, nebūs pa maz, utt. Kad viņai ir skumīgi tu vēlētos paņemt aiz rokas, ieskatīties viņai acīs, izvest laukā kādā vakara pastaigā, zem zvaigžņotajām debesīm, skatīties, kā mirdz zvaigznes viņas acīs, likt viņai justies vajadzīgai un mīlētai.
Diemžēl šim sapnim nebūs kemts piepildīties kamēr tu nekļūsi drošāks un pārliecinātāks, jo tieši to viņa no tevīm sagaida. Ja vēlies mūžu nodzīvot ciešanās redzot, kā kāds cits viņu apskaut, saka ko labu, skūpsta, glāsta, tad vari neteikt, bet varbūt tu baidies pateikt, jo domā, ka viņai tu nekas nēesi, nekas vairāk par draugu. Kā saka- kas neriskē, tas nevinnē, bet kas būs, ja tu nevinnēsi? Lai nu kā, centies un mēģini, gan jau viņa būs tava!