Tikai vienotai Latvijai būs lemts izdzīvot! (8)

„Mums jāsaprot, ka esam viena tauta, viens spēka avots, viena spēka apziņa. Un ar šo spēku mēs iesim uz priekšu un stiprināsim mūsu valsti!” tā reiz teicis Kārlis Ulmanis. Vēlos pastāstīt par savu, kā arī apkārtējo cilvēku attieksmi pret dzimteni mūsdienās, kad Latvijai atkal ir grūti laiki.
Vai kādreiz kāds aizdomājas par savas dzimtenes vērtību? Katram ir jāciena un jāgodina dzimtene. Ar lepnuma sajūtu vienmēr izrunāju Latvijas vārdu. Ir labi apzināties, ka man ir mājas, dzimtā zeme. Mums ir brīva Latvija, kurā nav jābaidās no svešzemnieku pakļautības. Latvijā ir daudz kas, ar ko var lepoties un teikt: „Jā, tās ir mūsu dziesmas, tie ir mūsu ļaudis!”
Piemēram, Dziesmu un deju svētki. Pati arī tajos esmu piedalījusies. Mēģinājumi karstajā saules svelmē, garās stundas, ko pavadām dziedot, daudzie mēģinājumi, ko veltām šiem svētkiem. Tas ir to vērts! Jūtos pacilāti, ka arī es esmu tajos piedalījusies, kaut vai esmu tikai maza daļiņa no lielā kopkora, tomēr jūtos tik varena un neaizstājama. Laime un prieks, ko saņēmu un dāvāju, ir neaprakstāmi.
Mums ir skaisti svētki Jāņi, kuriem nopietni gatavojamies, neaizmirstam senās latviešu tradīcijas, piemēram, lēkšanu pāri ugunskuram, siera ēšanu un daudzas citas.
18.novembra svētki jeb Latvijas neatkarības proklamēšanas diena . Ir gods svinēt šos svētkus un apzināties, ka ir sava Latvija. Sava dzimtene, ko sargāt , godāt un cienīt. Arī Dobelē, kā daudzās citās pilsētās, 18.novembrī notiek lāpu gājiens uz Dobeles atbrīvošanas pieminekli, tajā arī es katru gadu piedalos. Ejot uz Dobeles atbrīvošanas pieminekli, mēs savā ziņā ejam uz saviem vēstures notikumiem. Šajā ceļa gājumā mēs pārdomājam un apzināmies, cik daudz pārsteidzošu un nozīmīgu lietu ir paveikuši mūsu senči. Katra sveces liesmiņa, manuprāt, simbolizē cieņu, piemiņu, kā arī cerīgu skatu nākotnē. Tajā cieši var sajust kopības sajūtu, lepnumu par to, kā bija, un apziņu, ka vienotībā ir spēks.
Ikdienas problēmās iestiguši, manuprāt, cilvēki piemirst patiesās dzīves vērtības, piemēram, mīlestību, mājas, Dzimteni, ļaujot par primāro vērtību kļūt naudai. Varbūt dzīves grūtums to liek? Manuprāt, par savām tautiskajām vērtībām nedrīkst aizmirst. Latvijai ir vajadzīgi cilvēki, kuri ar lepnumu, nevis kaunu spētu nest Latvijas vārdu gan dzimtenē, gan arī visā pasaulē. To spēj tikai stiprie- tādi, kas ciena savu zemi, savu valodu, savu tautu! Es gribu tāda būt!
Daudzas reizes dzirdēts: „Es došos uz Īriju strādāt, šeit es nespēju izdzīvot!” Mūsdienu cilvēki klejo pa pasauli, lai atrastu labāko un izdevīgāko variantu, kā izdzīvot. Daudzus latviešus esam zaudējuši, bet kādēļ? Manuprāt, ļaudis neapzinās, ka katra liktenis ir paša rokās. Kā Latvija lai kļūst par attīstītu valsti, ja daudzi to pamet? Kā lai iegūst uzticību, ka visur valda neticība? Vai vispār valsts bez cilvēkiem spēj sevi uzlabot, kļūt stipra? Katram ir jāapzinās, ka mēs paši esam tie, kas spēj Latviju mainīt un attīstīt. Ikvienam ir jācer un jātic, ka reiz Latvija kļūs par ietekmīgu valsti, un mums pašiem tā būs vislabākā un tuvākā. Jānotic un jārīkojas, lai arī dažreiz šķiet, ka viss sabruks! Jāceļ jauni pamati mūsu dzimtenei! Pat vismazākie darbi, piemēram, valodas cienīšana, dabas aizsardzība, godīga attieksme pret savu darbu katram spēs palīdzēt. Apvienojot kopā nevis valstsvīru, bet iedzīvotāju spēkus, darbus un mērķus, es ticu, viss izdosies ! Neviens nesaka, ka būs viegli, bet tikai kopīgiem spēkiem ieceres kļūs par realitāti.
Jāatceras, ka saule ne tikai riet, bet arī aust un katra jauna diena ir ar jaunu iedvesmu un darbiem. Kārlis Ulmanis reiz runājis par to, kādi ļaudis mums un Latvijai vajadzīgi. „Ļaudis nenopērkami. Ļaudis godīgi, kā mazās, tā lielās lietās. Ļaudis, kuru centieni sniedzas pāri pašlabuma meklēšanas robežām. Ļaudis-pilsoņi, kuriem sabiedrības labums augstāk par pašu interesēm stāv. Īsiem vārdiem sakot- mums vairāk vajadzīgi ļaudis, nekā statūti un instrukcijas.” Vai mēs tādi spējam būt? Vai es tāda spēju būt? Un tu?
Rainis teicis, ka „ikvienam roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek.” Dažu cilvēku spēkos nav pārveidot Latviju, tas jādara visiem. Katram sevī jārod kaut mazliet ticības un darba, lai mainītu Latviju. Vai cilvēki to vēlas? Tā ir katra latvieša sirdsapziņa... Tikai vienotai Latvijai būs iespēja izdzīvot.