Lieldienu svinēšanas tradīcijas Latvijā ir veidojušās tautiskajām saulgriežu paražām savijoties ar kristīgajām Lieldienu tradīcijām un izpratni par svētku būtību. Tautisko Lieldienu svinēšanas tradīciju aizsākumi meklējami jau vairākus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras, bet mūsdienās Lieldienas svin kristīgās pasaules valstīs, piemēram, Vācijā, Krievijā, un citur pasaulē.

Tautiskajās tradīcijās Lieldienas ir pavasara saulgrieži, kad diena un nakts pēc ilgās ziemas tumsas atkal ir vienādā garumā un saule pamazām iešūpojas vasaras laikā, uzvarot tumsu - par to vēsta tautasdziesmas, ticējumi un paražas. Tautai pieņemot kristietību, Lieldienu ieražās ienāca vairākas ar kristietiskajiem priekšstatiem saistītas tradīcijas. Kristiešiem nedēļa pirms Lieldienām ir klusas un mierpilnas piemiņas laiks, kad atcerēties Kristus ciešanas Golgātā pirms Augšāmcelšanās.

Latvijā Lieldienas, neatkarīgi no katra reliģiskās pārliecības, ir brīvdienas, tāpēc šajā laikā parasti notiek tematiski brīvdabas pasākumi, pārsvarā ģimenēm ar bērniem, kuru laikā var baudīt pavasari, piedaloties dažādās rotaļās un sacensībās, vērojot teatrālus uzvedumus vai iestudējot tos pašiem, iepērkoties Lieldienu tirdziņos un šūpojoties Lieldienu šūpolēs. Skolās un bērnudārzos ar audzinātāju palīdzību mazajiem ir iespēja izpausties, pirms svētkiem iestudējot ludziņas sev un vecākiem par prieku. Katrās mājās Lieldienas var sagaidīt ar īpaši izrotātām istabām, skaisti nokrāsotām olām un bagātīgi klātu svētku galdu ar dažādiem svētku ēdieniem, ja gaidāmi ciemiņi.

Priecīgas Lieldienas, un neaizmirstiet kārtīgi izšūpoties, jo, kā vēsta latviešu tautas ticējums, tad visu gadu miegs nenākšot!