Centieni iegūt naudu, materiālo vērtību nelīdzsvarotība un zvejnieku savstarpējās attiecības uz kuģa, cilvēks un daba, valzivju atriebība. Zvejnieki jūrā devās tikai naudas dēļ, lai apgādātu savas ģimenes. Vienā dienā valzivis nelegāli medīja maluzvejnieki un viena no šīm zivīm apgāza MSTB-99. Rakstnieks par to raksta: „ Nāc iekšā, sacīja Dainis, vietas pietiks mums abiem, es esmu tavs draugs. Bet valis skatījās uz viņu kā uz ienaidnieku un kulstināja ūdeni no visa spēka. Dainis sajuta bailes. Tu apgāzīsi kuģi, iesaucās Dainis. Tu ap-gā-zī-si! Brīdi vēlā kuģis sāka svērties”. Nauda paverdzina cilvēku un ir ļoti nepastāvīga. Autos par to saka: „Un pēc tam sākās vārtīšanās naudā. Neviens vairs neatcerējās, kā šī nauda pelnīta. Grāvītis banknošu pakas nevērīgi sasvieda cepurē, pasita nešļavu padusē un pa taisnāko kursu aizvilka uz „Vējiņu”. Kā lielajā pūtienā nedēļas pusotras vai divas viss gāja uz riņķi. Ar pilnu orķestri. Līdz kādu rītu viņš atklāja, ka aiz zābaka stulma atrodamais vairs tikai kaut kādas fotogrāfijas un zīmītes” Saunaga sievas mantkārība. Autors par to raksta: „Viņa dzīvoja patstāvīgās aizdomās, vai tikai citiem nav vēl kaut kas vairāk un – nedod dievs!- arī labāk. Visādi citādi viņi sapratās lieliski, vienīgi šo aizdomu dēļ strīdējās un nīdās.”
Saunaga pazemināšana. Pazemināšanas dēļ viņš nejutās atbildīgs pie nesaremontētā kuģa trūkumiem, viņš domāja tikai veidu, kā tikt atpakaļ uz lielā kuģa. Z. Skujiņš ar to raksta: „Nelaime piesējās gluži par nieku.…