1.Par kāda veida pārmetumiem pret eksistenciālismu runā Sartrs? Kā saprast katru no šiem iebildumiem? Pamatojiet savu viedokli.
Pirmkārt, eksistenciālismam pārmet, ka tas aicina cilvēkus kviētisma garā samierināties ar izmisumu, atzīstot, ka darbība šinī pasaulē ir pilnīgi neiespējama un līdz ar to nonākot pie kontemplatīvas filozofijas. Šis pārmetums nāk no komunistu puses.
Otrkārt, eksistenciālistiem pārmet, ka viņi izceļ cilvēka zemiskumu, visur parādot riebīgo, šaubīgo, lipīgo un atstājot novārtā daudz ko daiļu, piemēram, cilvēka dabas spožo pusi. Manuprāt, ar to jāsaprot, ka, uzskatot cilvēku par izolētu būtni, kura ir atbildīga par visiem saviem lēmumiem un rīcību, tiek ignorēta cilvēku solidaritāte, jo Sartrs raksta, ka vairums cilvēku eksistenciālismu saista tikai ar negatīvo, tomēr aizmirst, ka viņi paši ir atbildīgi par šī negatīvisma radīšanu – tieši cilvēki ir tie, kuri, uzskatot, ka rīkoties netaisni, impulsīvi un neapdomīgi, ir tikai cilvēcīgi. Eksistenciālisms ir domāts, lai cīnītos pret šādu domāšanu un liktu cilvēkiem uzņemties atbildību par sevi un lai noturētu cilvēku stingros grožos, tādējādi novēršot anarhijas iestāšanos. Es atbalstu Sartra viedokli, jo arī uzskatu, ka lielākā daļa cilvēku līdz pēdējam elpas vilcienam centīsies norobežoties no savas rīcības negatīvajām sekām, noveļot vainu uz kaut ko vai kādu citu.…