Stāstā par Tristānu un Izoldi aizrauj lasītāju līdzi stāstam, ar interesantu , negaidītu pavērsienu un dažādu likstu sastapšanos. Stāsts par Tristānu un Izoldi ir ņemts no ķeltu leģendām, jo šajā stāstā ir daudz ticējumu, kas ir saskaņā ar ķeltu ticējumiem, leģendām un sociālo dzīvi. Viduslaiku dzīve, uzskati, sociālais stāvoklis ir tas, kas ir ļoti labi apstāstīts šajā stāstā. Galvenā autora iecere ir bijusi sakopot un apstāstīt ķeltu ticējumu un leģendu vienkopus sakopotā stāstā, kā arī viduslaiku cilvēku traģiskās problēmas, ko šajā laikmetā viņi nav spējīgi atrisināt. Personīgo izjūtu un nosacījumu autors neieliek šajā stāstā, tikai vienīgi vielu, kas ir uzkrāta. Tātad autors paliek aiz priekškara. Romānā esošie pavērsieni viduslaiku literatūrā rada kaut ko nebijušu un jaunu. Kaut vai tas, kā autors aizstāv mīlniekus, neļaujot viņiem iet bojā sadzīvē. Tas, kā autors izglābj Tristānu tad, kad viņš lec pa kapelas logu ārā, lai paglābtos no soda, izdzīvo sveiks un vesels. Mīlnieki tiek aizstāvēti un viņiem izdodas dažādas viltībiņas.
Romāns tapis XII gs. Anglijas apkaimē, ķeltu dzejā. Galvenie varoņi ir Tristāns – puisis, kura vecāki ir Lonnuā karalis un karaliene, ir miruši un viņu uzaudzina staļļmeistars Roalds Vījavārds. Tristāns tiek audzināts un skolots, kā dižciltīgs, lai gan no viņa tas sākumā ir slēpts, kā arī no visiem citiem, vienīgi ne no Gorvenāla, kas ir Tristāna skolotājs. Kad Tristāns tiek nolaupīts un ar tirgotāju kuģi vests prom, jūrā saceļās vētra, kas izglābj Tristānu ( pēc ķeltu ticējuma – ka jūra nemīl nodevēju kuģus, sacēlās vētra, tirgotāji nožēloja un palaida Tristānu vaļā). Tristāns nonāk Kornuaijā, kur satiekas ar savas mātes brāli, kas ,protams, sākumā nav zināms, karalis Marks iemīl Tristānu, nezinādams, ka zēnā rit viņa pašā asinis. Tristāns paliek uz dzīvi pie sava onkuļa, kas viņu loti mīl un ciena, lai gan viņam apkārt notiek vienas intrigas no karaļa padomdevējiem, kas par varītēm vēlas aizdzīt prom Tristānu no zemes, lai viņš nekļūtu par tās mantinieku, nākošo karali. Tristāns izglābj zemi no izlaupīšanas, nogalinot Īrijas spēcīgāko vīru Moroldu, vēl vairāk viešot uzticību un mīlestību pret karali un zemi. Taču Tristāns tik ļoti spēcīgi ievainots un sirga, juzdams, ka tuvojas nāve viņš lūdza, lai onkulis aiznes viņu pie jūras un ieliek laivā bez airiem, lai viņš varētu atdusēt tur. Bet Tristāna dziesma bija tik skaista, ka to pamanīja Īru tirgotāji, paņēma viņu savā kuģī un aizveda viņu pie savas karalienes, kas ir izslavēta ar savām burvju zālītēm, un tā arī bija karaliene ar savu meitu Gaišmati Izoldi izārstēja Tristānu, tas saprazdams, ka atrodas uz ienaidnieka zemes metās bēgt atpakaļ pie karaļa Marka.…
