Visus informācijas avotus ir iespējams izdalīt zinātniskos, populārzinātniskos un nezinātniskos /pseidozinātniskos avotos.
Nezinātniskas/pseidozinātniskas publikācijas galvenā pazīme ir – tā nav pārbaudāma, testējama, apstrīdama. Tā tiek pasniegta kā zinātne, bet tai trūkst zinātniska statusa pierādījumu, ticamības, atsauču uz kādu galveno pētījumu, tēmu.
Informāciju sākotnēji meklēju mājās uz galda atrastos žurnālos, ar mērķi atrast rakstu, kas atbilstu nezinātniskai publikācijai.
Šāda tipa rakstu, šķiet, pasaulē ir vairākums un, iespējams, ir vieglāk izdalīt un atrast. Diemžēl rakstu meklējumi žurnālos beidzās nesekmīgi – rakstu tēmas nebija saistītas ar psiholoģiju.
Iezvanījās telefons. Runājot, neapzināti sāku zīmēt dažnedažādas lietas uz blakus esošā papīra. Prātā iešāvās jautājums par to, kā gan mūsu apziņa un personība tiek tulkota ar dažādu muļķīgu skricelējumu palīdzību, runājot pa telefonu. …