Ja, piemēram, zīmols var kļūt par sinonīmu svarīgam ieguvumam (kā „Persil” = baltums), tas spēj uzturēt dominējošu pozīciju tik ilgi, cik ilgi patērētājs to uzskatīs par svarīgu. Kā zīmola vadītāji mēs šodien runājam par teritorijas daļas iegūšanu patērētāju prātos, un tā pamatā ir pati ideja. Loģiskās formas mērķis ir savest zīmolu un lietas, ko tas pārstāv, tik cieši kopā, ka zīmols būtībā kļūst par valodas daļu, ko izmanto patērētājs, lai aprakstītu lietas.” Par zīmola nepieciešamību un nozīmi uzņemumu darbībā raksta Olinss Volijs :”Patiesībā zīmola izvēršana ir ļoti nozīmīgs process, jo tas apliecina, ka zīmolam ir pašam sava dzīve un individualitāte, un ka tad, ja zīmols spēj radīt ap sevi pietiekami spēcīgu emocionālo lauku, mēs nešaubīdamies pieņemsim, ka tam piemīt arī funkcionālās spējas. Zīmola ekspansija, kā saka Parīzes Komercaugstskolas (HEC) Vadības skolas tirgvedības profesors Žans Noels Kapferers: „Tieši izriet no atziņas, ka zīmoli ir reāla kompānijas kapitāla daļa.” Tālākā perspektīvā tas nozīmē, ka daudzas sekmīgas korporācijas maina savu pamatnostādni, kļūstot no ražotājiem un pārdevējām par zināmas vērtību sistēmas iemiesotājām – tās simbolizētājām. Un šī pārmaiņa ir tik būtiska, ka pamatos pārveido lielus uzņēmumus.”
Neslēpšu, ka arī man zīmoli nozīmē gana daudz, lai es dien dienā izvēlētos vienas un tās pašas markas zobu pastu, apģērbus un pārtiku. Zīmols – tā priekš manis ir prestiža un kvalitātes zīme. Pat mana mamma visu laiku pērk tikai eļļu „Risso”, tāpēc varu nešaubīgi teikt, ka tirdzniecībā zīmolam ir milzīga, lai neteiktu – noteicoša nozīme, un veiksmīgai uzņēmuma darbībai zīmols – atpazīstamība – ir vitāli nepieciešams, un es domāju, ka katri veiksmīga zīmolā ieguldītie līdzekļi ar laiku nāks atpakaļ desmitkārtīgi.
…
