Jau vairāk nekā pirms 4000 gadiem senajā Babilonijā mazgāšanai izmantoja augu pelnus. Par pirmo mājās iegūto un rūpnieciski ražoto mazgāšanas līdzekli ir uzskatamas ziepes. Tagad ziepes aizņem apmēram 1/3 no patērētajiem mazgāšanas līdzekļiem.
Ka jau zināms, ziepes ir augstāko karbonskābju Sali un tas iegūst, pārziepjojot taukus. Atbilstošo karbonskābju nātrija sāļi veido cietas ziepes, bet kālija sāļi – šķidras ziepes. Ziepes, tāpat ka citi mazgāšanas līdzekli, ir virsmaktīvas vielas un tam piemīt mazgājoša darbība.
Ziepes ūdenī darbojas kā emulsijas eļļa ūdenī emulgators. Ziepes palīdz taukiem atdalīties no mazgājamas virsmas, jo stabilizē tauku pilienus ūdens vide un veicina emulsijas veidošanos.
Rūpniecība izgatavojot ziepes, taukus un eļļas hidrolizē ar tvaiku. Tad iegūtas taukskābes neitralizējot , veidojas ziepes. Tam pievieno krāsvielas un smaržvielas, arī dažādas eļļas vai papildvielas, ja ziepēm ir kādas īpašas funkcijas, piemēram, tām jānovērš blaugznas.
Taču, mazgājot ar ziepēm, var konstatēt, ka tam piemīt būtisks trūkums - ziepes zaudē savas mazgājošas īpašības cieta vai skābā ūdenī.
…
