Savu varonību un dzimtenes mīlestību latviešu strēlnieki visspožāk pierādīja asiņainajās Ziemassvētku kaujās. Tās iesākās 1916. gada decembrī un norisinājās uz rietumiem no Babītes ezera un Tīreļu purvā. Šais kaujās strēlnieki devās ar lielu sajūsmu un pārliecībā, ka dos vāciešiem tādu triecienu, ka kritīs ne vien Jelgava, bet tiks atbrīvota visa Kurzeme. Uz sagaidāmo kauju latviešu strēlnieki gatavojās ilgi un ar lielu rūpību. Bija nolemts šai kaujā izlietot plašākos apmēros Brieža paņēmienu – uzbrukt pretiniekam bez artilērijas sagatavošanas, cenšoties to pārsteigt. Naktī pirms uzbrukuma īpašas stiepuļu griezēju komandas, tērpušās baltos mēteļos, pielīda pie vācu dzeloņstiepļu aizžogojuma un izgrieza ejas. Uzbrukums Kalnciema un Jelgavas virzienā iesākās 23. decembrī, stipram sniegputenim trakojot. Pats Frīdrihs Briedis ar savu bataljonu cīnījās uzbrukuma centrā (drīz viņu smagi ievainoja). Ar strauju triecienu latviešu strēlnieki ieņēma vācu apcietinājumus, saņemdami daudz gūstekņu , lielgabalu u.c. kara materiālus. Bet arī šoreiz spožās uzvaras palika bez ievērojamām sekām. Krievi nedeva apsolītos palīgspēkus un blakus rajonos viņu pulki cīnījās ļoti gļēvi, kāpēc jau pirmās kaujas dienas vakarā nācās atstāt daļu no iekarotām pozīcijām. …