Žana-Pola Sartra „Eksistenciālisms ir humānisms” fragmenta galvenā doma ir vai Eksistenciālisms ir humānisms, un kopumā, pārdomas par eksistenciālismu. Lai tiktu pie skaidrības, šis jautājums būtu jaīztirzā tīri filozofiskā skatijumā. Kas tad ir eksistenciālisms?" Autors precizē lasītājiem, kas ir eksistenciālisma jēdziens un vai eksistenciālisms ir humānisms. Sarts uzskata, ka cilvēkam ir iespēja izvēlēties. Cilvēks izvēlas tās lietas, tās vērtības, kuras sev dzīves laikā izveido. Eksistenciālisna būtība galvenokārt koncentrējas ap to, ka cilvēks pats veido savu dzīvi, veidojot savas vērtības. Cilvēks ir brīvs, viņam ir dota brīvība un nereti pats cilvēks ir šī brīvība. Sartrs savā esejā piemin, ka Ponžs kādā savā raksta ir teicis, ka „cilveka nākotne ir cilvēks pats”. Līdz ar to tikai no paša cilvēka ir atkarīgs tas, kādu viņš veidos savu nākotni, jo jebkuram no mums priekšā ir neskarta nākotne, kuru mums atliek veidot, katram pēc savas vērtību skalas. Tiek uzsvērts tas, ka gļēvulis kļūst par tādu un varonis kļūst par varoni. Vienmēr ir iespēja, ka gļēvulis vairs nebūs gļēvulis un varonim tāpat. Ar šo piemēru tiek rādīta saistība visām tām lietām, ko cilvēks izvēlas savā dzīvē, visām tām vērtībām, ko katrs sev dzīves laikā izveido. Tātad, viss ko mēs saprotam un visa mūsu vērtību sistēmu ir uzliekusi sabiedrība, un ko mēs viegli varam mainīt vienkārši saprotot to ka viss ir relatīvi mūsu vērtību sistēmai.