Darbs stāsta par kāda jaunekļa, vārdā Zadigs, gaitām Babilonijā un vēlāk arī citās senajās pilsētās. Zadigs bija ļoti gudrs, izglītots jauns cilvēks. Loti labsirdīgs, kuru piemeklē dažādas likstas, kuru liktenis šķir no mīļotās sievietes un aizved uz dažādām pasaules malām, kur viņām nākas piedzīvot negaidītas situācijas. Viņu piemeklē nelaimes, tieši savas godprātības un izcilo spēju dēļ. Piemēram: viņam jāmaksā sods par to, ka viņš pēc pakavu pēdām uzminējis karaļa zirga labās īpašības un atšķirības pazīmes; viņš iepatīkas karalim un kļūst par tā premjerministru, bet gandrīz aiziet bojā no karaļa rokas, kad tam rodas aizdomas par karalienes slepenām simpātijām pret jaunekli. Zadigs paglābj sievieti no vīrieša sitieniem, bet par algu saņem no cietušās apvainojumus; viņš nonāk verdzībā utt. Zadigs viscaur darbam jūtās nelaimīgs, nesaprasts un kā neveiksminieks. Taču beigās viņam uzsmaida laime, un viņš atalgo visus savus pāri darītājus.
Darbs stāsta par labsirdību, godīgumu. Par to cik grūti šajā dzīvē būt laimīgam. Ne vienmēr cilvēks ar izcilām zināšanām var iemantot visu cieņu. Vienmēr atrodas skauģi, kas vēlas kādu pazudināt, tikai tāpēc, ka tiem nepiemīt tas, kas citiem. Par to, ka cilvēki akli tic visam, ja vien tas mazākā mērā viņiem nāk par labu. Stāstīts arī par dzīves vērtībām: kas svarīgāks māte vai mīļotā, manta vai godprātība? Zadigs caur saviem darbiem liek cilvēkiem to saprast. Risina viņu problēmas, ko viņi paši nevar atrisināt. Visi ar viņu vienmēr bija vienisprātis. Viņu apbrīnoja un mīlēja. Taču visa dzīve Zadigam bija viena vienīga ne godība:
„Viss labais, ko esmu darījis, man allaž bijis lāstu avots, un es esmu ticis pacelts varenības augstumos tikai tādēļ, lai kristu visšausmīgākajā nelaimes bezdibenī. …
