Vispārcilvēciskās vērtības izglītībā un audzināšanā, to iedzīvināšana

Bet mēs dzīvojam laikā, kad vērtības tiek pamestas novārtā. Tiek izceltas dzīves tumšās puses, tās tiek sabiezinātas, izgreznotas un pasniegtas kā dzīves norma. Tāpēc skolotājam nākas pielikt lielas pūles, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Skolotājam atliek tikai viens: no sirds censties un izmantot visas spējas, kas viņam ir. Bērnu izglītošana un audzināšana jāplāno un jāveic ar mērenību un veselā saprāta palīdzību.
Gribas minēt dažus principus, kas ir bijuši arī noderīgi daudzās iepriekšējās paaudzēs. Pirmkārt, laba audzināšana nenotiek ar naudu, vai materiālo labumu palīdzību. Otrkārt, tā nav tikai pamācības un pavēles, lielāka nozīme ir sabiedrībai un labam piemēram – skolotāja nemanāmajam palīgam. Ko dažkārt nespēj iemācīt mutiska pamācība, panāk piemērs vārdos un darbos, godīgumā, laipnībā un nesavtībā. Treškārt, neatkarīgi no ilguma vai tēmas vienmēr svarīgi ir dot un ņemt. Ceturtkārt, iegūt bērnu uzticību ir viens no noslēpumiem, kas var būt atslēga daudzām durvīm,arī runājot par vērtību ieaudzināšanu
Visi bērni ir personības,bet tās atšķiras viena no otras. Kopīgais ir tikai tas, ka viņi visi ir bērni, tāpēc jāizturas pret tiem kā pret īpašām,trauslām būtnēm. Viņi paši ir pilni ar daudzām brīnišķīgām vērtībām, tikai skolotājam jāprot tās saskatīt un kā piemēru izmantot skolēnu audzināšanā. Bērni ir kā mazi stādiņi, kuriem nepieciešama individuāla aprūpe, lai tie spētu kārtīgi augt un, cerams, kādu dienu nest bagātīgus augļus.Tad skolotājam kā zinošam dārzniekam būs liels prieks un gandarījums paskatīties no malas par savu veikumu.
…