Izpētot vīrushepatīta vēsturi, esmu secinājusi, ka viena no vīrushepatīta formām pastāvēja jau Hipokratā laikos, par to liecina apraksti no Hipokratiskajā korpusā. Vēl es pārliecinājos, ka jebkurš karš nes ne tikai postu un upurus, bet arī slimības un epidēmijas. To pierada situācija, kad aprakstītas 17.gs.-19.gs. dzeltes epidēmijas sakrita ar karadarbībām Eiropas teritorijā . Slimība izplatījās ne tikai karavīru vidū, bet arī vietējo iedzīvotāju vidū. Dzelteno kaiti pētīja vairāki zinātnieki, taču krievu internists Botkins bija pirmais, kas precīzi aprakstīja epidēmisko vīrushepatītu, kas tagad pazīstams kā infekciozais A hepatīts. Arī nevaram nepateikties biologam Dmitrijam Ivanovskim, kurš radot jaunu zinātnes nozari — virusoloģiju, pavēra jaunu lappusi arī cilvēka infekcijas slimību ārstēšanā. Taču visvairāk apbrīno zinātnieku ieguldītais darbs, par nepilniem 60 gadiem tika atklāti astoņi vīrushepatīta veidi un tika izgudrotas vairākas efektīvas vakcīnas un zāles, kuras var pilnība pasargāt no A un B hepatīta un atvieglot saslimšanu ar C hepatītu. Vīrushepatīts ir izplatīts visā pasaulē, taču visbiežāk skar valstīs, kurās ir slikti higiēnas apstākļi, problēmas ar tīra ūdens ieguvi un vāji attīstīta veselības aprūpe. Latvijā pēdējais A hepatīta uzliesmojums tika reģistrēts 2008.-2009. gadā un tas skāra vairāk nekā 5000 iedzīvotājus. …
