Vai Latvijā ir sieviešu diskriminācija? Lai gan ikdienā to nemanām, pētījumi atbild – jā. Kāpēc nevienlīdztība skar tieši sievietes? Ielūkojoties problēmā dziļāk, redzēsim, ka ir arī vīriešu diskriminācija, kas neļauj tiem darboties sfērās, kurās dominē sievietes.
Stereotipi par dzimumu lomām noliek sievieti noteiktos darba tirgus plauktiņos. Tā saucamā „apmācība” par to, kas dzīvē ir jādara sievietei un kas vīrietim, sākās no pašas bērnībās, kad bērns vislabāk iegaumē , ko viņam pasniedz apkārtējā pasaule. Jau bērnudārzā mazuļiem māca, ka auklītes, medmāsas, skolotājas ir sievietes, bet šoferi, celtnieki un priekšnieki – vīrieši.
Dzimumu stereotipi skolā ir galvenais apstāklis, kas vēlāk kavē vienlīdzību un pieeju darba tirgum. Informatīvie materiāli jau no pirmām dienām bērniem iepotē pieņēmumu, ka sievietei un vīrietim ir katram sava vieta un loma, un cita izvēle uzskatāma gandrīz par pārkāpumu, vismaz par neordināru rīcību.
Savā darbā es mēģināšu spriest par to, kāda šodien ir mūsu, sieviešu, attieksme pret vīriešiem, kā mēs viņus uztveram, un kas gaida vīrieti lietišķo sieviešu vidū, balstoties uz tādu domu, ka vīrieši tiek diskriminēti tik pat bieži, kā sievietes.
Sākumā vēlos definēt, ko es saukšu par diskrimināciju, un ko par kaprīzi:
a)„Diskriminācija – izrādīt aizspriedumu pret cilvēkiem vai cilvēku grupu vai dot tiem priekšroku, vadoties pēc kādas šai grupai piemītošas īpašības. Diskriminācija izpaužas kā izslēgšana no līdzdalības kādas darbības veikšanā. Tā nozīmē cilvēka vai cilvēku grupas nošķiršanu (izolēšanu), izskatot kādu vitāli svarīgu jautājumu, tādējādi šai grupai piešķirot savādāku statusu.”1
b)„Kaprīze – īpašību kopums, kas izpaužas savu prasību izvirzīšanā un sava viedokļa uzsvēršanā, citiem vārdiem, egoisms2.”…
