Viltus ziņu izskaidrojums, izmantojot masu komunikācijas teorijas

2016. gada 4. decembrī, picērijā Vašingtonā, notika apšaude. (Kang un Goldman 2016) Picērija atradās rosīgā iepirkšanās rajonā, un kafejnīca bija piepildīta ar ģimenēm. Kāds vīrietis veikalā ienesa šauteni un sāka šaut. Par laimi, neviens netika ievainots, un aizdomās turamais tika arestēts, taču šī nozieguma motīvs un apstākļi, kas to izraisīja, bija viltus ziņas. Kā izrādās picu veikals bija nonācis šajā situācijā dēļ "tvītiem", kas izplatīja melus. "Tvīti" apgalvoja, ka picērija bija bāze pedofilijas aktiem, kuros esot arī iesaistīta Hilarija Klintone, bijusī ASV valsts sekretāre, un citi viņas kampaņas locekļi. Picu veikala darbinieki sāka saņemt draudus no labējā spārna aktīvistiem, kuri uzskatīja, ka ziņojumi ir patiesi. Situācija eskalējās tālāk un apšaude bija tikai viena no problēmām, ko šīs viltus ziņas izraisīja.
Šis ir tikai viens no piemēriem, kas medijiem atkal pacēla gaismā šo problēmu, atgādinot, ka viltus ziņas var izraisīt domstarpības un pārkāpumus. Marks Zukerbergs, Facebook līdzdibinātājs, intervijā ir teicis, ka komanda strādā pie mākslīgā intelekta (AI), kas filtrēs ziņas, kursa nonāk Facebook laika joslā, taču cik šis AI būs efektīvs, to vēl neviens nezina. Es domāju, ka pat ar AI palīdzību, mēs netiksim pilnībā pasargāti no viltus ziņām. Kamēr skolas par to nerunās un mediji to – dezinformācijas risku – neiekļaus dienas kārtībā, daļa sabiedrības ignorēs faktu, ka tāds pastāv.…