Tēlu sistēma un to grupējums.
Romānā ir vairāki galvenie tēli:
Klods Floro - izcils zinātnieks, arhidiakons, ļoti vēss un nepieejams cilvēks, arī gudrs. Īpatnējas jūtas viņu saista ar brāli Žeanu, kuram tiek piedots daudz kas, jo viņš ir Kloda vienīgais tuvinieks.Klods ir pirmo reizi iemīlējies sievietē-Esmeraldā, tāpēc, nepazīstot jaunās jūtas, ir kļuvis brutāls, vardarbīgs. Pret Kvazimodo jūt nedaudz savādu pieķeršanos.
Esmeralda-skaista, lokana dejotāja, augusi pie čigāniem, kaut pati ir francūziete. Neprātīgi iemīlējusies Fēbā, ir izteiktas „rozā brilles”, jo Fēbā redz tikai labo. Izjūt pateicību un žēlumu pret Kvazimodo, tāpēc ir vīlusies par viņa mīlas jūtām. Pret Klodu Frolo beigās izjūt tikai naidu, dusmas. Esmeraldu saista draudzīgas jūtas ar savu vīru Grenguāru, viņa ir līdz sirds dziļumiem pieķērusies kaziņai Džali. Īsā mūža beigās viņa sastop savu īsto māti Gudulu.
Kvazimodo-katedrāles zvaniķis, kurls, ar kuprīti, vienu aci. Visi jau kopš dzimšanas bijuši pret viņu naidīgi, tāpēc Kvazimodo ir ļauna dvēsele. Viņa balsts šajā dzīvē ir audžutēvs Klods Frolo. Esmeralda pret Kvazimodo ir laipna (lai gan nedaudz arī baidās), tāpēc Kvazimodo iemīlas dejotājā, taču tā ir mīla bez pretmīlas. Kvazimodo mīl katedrāli, jo tā viņam nekad nav nodarījusi ļaunu.
Pjērs Grenguārs- ļoti izglītots, bet nabadzīgs dramaturgs. Viņa pirmā luga cieš neveiksmi, tāpēc Pjērs ir spiests nodoties klaidoņa dzīvei, kurā patvērumu rod Brīnumu ubagu galmā. Pret piespiedu sievu Esmeraldu jūt pateicību, tāpēc ir gatavs viņai palīdzēt grūtā brīdi. Līdz neprātam ir pieķēries kaziņai Džali, kuru pat izvēlas glābt, atstājot Esmeraldu Kloda rokās.
Kā otrā plāna tēli ir: Kapteinis Fēbs de Šatopers un paši parīzieši.
Iespējams, ka par tēlu var uzskatīt arī Parīzes Dievmātes katedrāli, kurā un ap kuru noris visi svarīgie notikumi. Īpaši detalizēti ir aprakstītas katedrāles skulptūras un arhitektūra.
…
