Latvijas Republikā pastāv noteikta normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija, kurā pašvaldību izdotie saistošie noteikumi Latvijas tiesību sistēmā ieņem zemāko vietu. Taču neatkarīgi no tā, arī šiem noteikumiem piemīt saistošs raksturs, tie tiek piemēroti noteiktā teritorijā un tie būtu jāievēro tāpat kā jebkurš normatīvais akts.
Šajā esejā pievērsīšu uzmanību un analizēšu likumā „Par pašvaldībām” 45. pantā noteikto kārtību, kādā izsludina un pieņem spēkā pašvaldību saistošos noteikumus.
Mēģināšu saskatīt nepilnības šajā jautājumā un piedāvāt dažus risinājumus kā uzlabot pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšanas un pieņemšanas kārtību.
Pastāv vēl atsevišķi gadījumi, kad vietējās pašvaldības var izdot saistošos noteikumus. Piemēram, šādi gadījumi ir paredzēti likumā „Par nodokļiem un nodevām” 12. pantā. Saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”, izdotie saistošie noteikumi tiek izsludināti savādāk, nekā tie saistošie noteikumi, kas paredzēti likumā „Par pašvaldībām”.
Vēl pašvaldības var izdot saistošos noteikumus šādos gadījumos:
1.par nodokļa atvieglojumiem atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām, atbilstoši likumam ‘’Par nekustamā īpašuma nodokli’’;
2.par nodokļa atvieglojumiem atsevišķām īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām, atbilstoši likumam ‘’Par īpašuma nodokli’’;
3.par detālplānojumu, atbilstoši Ministru kabineta 24.02.1998. noteikumiem Nr.62 ‘’Noteikumi par teritoriju plānojumiem’’
4.par pašvaldību budžeta apstiprināšanu.
Turklāt pagastu padomes un rajona pilsētu domes kompetence ir šaurāka salīdzinot ar republikas pilsētu domes kompetenci, kura var izdot saistošos noteikumus par jautājumiem, kas ietilpst rajona padomes kompetencē. Savukārt rajona padomes iespējas pieņemt saistošos noteikumus, salīdzinot ar citu veidu pašvaldībām ir ievērojami mazākas. …
