Ievads
Pasaulē ir reģioni, kurus dabas katastrofas piemeklē biežāk nekā citus. Tie ir seismiski aktīvie rajoni Klusā okeāna piekrastē, plūdu apdraudētās teritorijas lielo pasaules upju krastos, tropisko ciklonu ceļā esošie apgabali Klusā un Indijas okeāna ekvatoriālajā, subekvatoriālajā, tropu joslā un Karību jūras baseinā.
Pēdējos 10 gados notikušas 568 lielas dabas katastrofas, kas prasījušas ap 50000 cilvēku dzīvības gadā un sagādājušas vidēji 60 mljrd. dolāru gadā lielus materiālus zaudējumus. Postošākās no katastrofām bija 3 spēcīgas vētras, 4 plūdi, 1 cunami un 2 spēcīgi cikloni.
Viesuļvētra Katrīna ir viena no postošākajām dabas katastrofām, ko pieredzējušas Amerikas Savienotās Valstis, prasot vairāk nekā 1800 cilvēku dzīvību (Luiziānas štatā dzīvību zaudēja 1577 cilvēki, Misisipi štatā – 238)
Katrīna nodarījusi vislielākos postījumus finansiālā ziņā – 75 miljardi ASV dolāru. Kopējās izmaksas (infrastruktūras pārveidošana, uzņēmumu dīkstāve, bezdarbs, naftas platformu un mežu postījumi) lēšamas ap 150 miljardiem ASV dolāru. Viesuļvētra bez elektrības atstāja trīs miljonus cilvēku. Tā izpostīja vairāk nekā 500 000 māju (200 000 Ņūorleānā vien).
Par bez vēsts pazudušām vēl joprojām uzskata 705 personas. Posts nodarīts 160 kilometru rādiusā (teritorijā, kas pielīdzināma Lielbritānijai).
Šobrīd dabas katastrofas visvairāk iedragātā pilsēta, džeza šūpulis un blūza galvaspilsēta Ņūorleāna Luiziānas štatā vēl joprojām līdz galam nav atlabusi. Gadu pēc viesuļvētras 60 procentos džeza galvaspilsētas teritorijas vēl joprojām nav atgriezusies dzīvība. No pilsētas sākotnējiem 480 000 iedzīvotāju, pēc visoptimistiskākajām aplēsēm, atgriezušies apmēram 200 tūkstoši.
…
