Neapšaubāmi Latvijā primārās problēmas ir integrācija un sociālā stāvokļa uzlabošana. Tik daudz nesaskaņu valda latviešu un svešvalodnieku starpā sakarā ar pilsoņu tiesībām, tik daudz sociāli maznodrošinātu ģimeņu, daudz bezpajumtnieku.
Šo problēmu pamatā ir tas, ka sabiedrībā valda dažādi uzskati un dažādas prioritātes. Valsts oficiālā nostāja – darīt visu, lai iestātos Eiropas Savienībā, jā, tik tālu viss būtu kārtībā. Bet mēs nedomājam par savas identitātes saglabāšanu – ne jau uzspiežot svešvalodīgajiem obligātas latviešu valodas prasmes šo identitāti varēsim saglabāt paši. Mēs zaudējam no sevis, savas kultūras, rūpnieciskās patības un latvietiskās apziņas ar katru jaunu ārvalstu firmas veikalu, ar katru pārdoto akciju citai valstij. Piekrītu, ka daļēji šī pirkšana un pārdošana nepieciešama ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai, bet, ja padomā tālāk – kas notiks pēc 10, 20 gadiem? ES diktēs savus obligātos noteikumus, Latvijai kā valstij nepiederēs gandrīz nekas, līdz ar to arī teikšana pār 'savējo' būs minimāla. Vai tā mēs būsim saglabājuši sevi, savu latvisko?
Ja gribam būt līdzvērtīgi pārējām pasaules valstīm un vienlaikus tajās nepazust, mums jādomā globāli – kā izcelties pašiem visā pasaulē – ne tikai sporta, bet arī kultūras un ekonomikas jomā. Tāpēc, manuprāt, svarīgi ir cīnīties par to, lai nevis katrs 'nozagtu' kādu daļiņu no valsts, bet gan lai mēs visi cīnītos kopā – par valsts vārda spodrināšanu, sociālā, ekonomiskā un kulturālā stāvokļa uzlabošanu.
Latviešiem jābūt vienotiem – nedrīkst zaudēt godu un pārdoties, kā tas notiek pašlaik!
Savā esejā vēlētos apskatīt repatriācijas problēmu, apskatot šo jautājumu caur latviešu (šejienes un 'ārzemju') vienotības prizmu. Kāda vienotība pastāvēja 1991. gadā un pirms tam un kāda vienotība ir šodien?
Visu mūsu tautu, kas tik daudz smaguma nesalūzdama pārdzīvojusi pagātnē var saukt par izturīgu. Latvietis ir izdzīvojis, pateicoties savai ticībai - sev, savai kultūrai, savai dziesmai. Vēl, šķiet, tik nesen Latvijā bija dziesmotā revolūcija – pavisam nesen vairākums tautiešu vienojās vienotā rokasspiedienā Baltijas ceļā. Toreiz 1989. gadā trīs Baltijas valstis vienojās kā vēl nekad.
…
