Vienošanās "Berlīne plus"

„Berlīne plus” ir īss nosaukums visaptverošam vienošanos kopumam, kas ir slēgti starp NATO un ES 2002. gada 16. decembrī. Šīs vienošanās bija balstītas uz NATO 1999. gada Vašingtonas samita secinājumiem un atļāva ES iegūt pieeju NATO militārajiem resursiem, lai to izmantotu savās miera uzturēšanas operācijās. Šis samits pauda atbalstu Lielbritānijas un Francijas paustajām idejām Saint-Malo konferencē. Vašingtonas samita galīgajā komunikē bija ietverti arī NATO un ES sadarbības principi, ko reizēm dēvē par agro „Berlīne plus” vienošanos. Šie principi bija: nodrošināta ES pieeja NATO operacionālajai plānošanai (aparatūra un programmatūra, kas vajadzīga konkrētas misijas izplānošanai); ES pieejamība NATO potenciālam un kopēji līdzekļi (aktīvi); iespēja izmantot NATO Eiropas pavēlniecību ES vadītām operācijām, ieskaitot Eiropas nozīmes attīstīšanu DSACEUR (Deputy Supreme Allied Command Europe); NATO aizsardzības plānošanas sistēmas koriģēšana, lai ļautu militāriem spēkiem tikt izmantotiem arī ES vadītās operācijās.…