Tā bija skaista vasaras diena. Es pamodos kā parasti brīvdienās diezgan pavēlu, ap kādiem ..
Es uztraucos no gultas pilns sapņiem un idejām, ko es šodien varētu darīt....
Paēdis brokastis jeb, pareizāk sakot, pusdienas, es piezvanīju pāris draugiem, un mēs nolēmām iziet ārā, jo ārā bija jauks laiks un nosēdēt istabā tādā laikā ir grūti....
Mēs aizrunājāmies par to, ko katrs domā darīt gan tuvākā, gan tālākā nākotnē....
. Bet man likās ļoti svarīgi iepazīt sevi, jo neviens cilvēks pilnībā nespēj izbaudit dzīvi, ja nepazīst pats sevi...
Visi katru dienu izdara izvēli, kaut ko darīt vai nē, tomēr kā gan var zināt, ka šī izvēle bijusi pareizā?...
Cilvēki bieži pieņem lēmumus mirkļa vai citu cilvēku spiediena iespaidā, bet vēlāk nākas secināt, ka šī izvēle bija viņam nepiemērota, bet bieži vien šo kļūdu vairs labot nevar, jo dzīve reti dod otro iespēju, bet tomēr no kļūdām ir jāmācās, lai šādu kļūdu vairs neatkārtotu...
lai iepazītu sevi, ir jācīnās ar visām grūtībām, kas stājas tavā ceļā, kā arī jāiet cauri briesmām un bailēm, jo bieži vien tikai tādās situācijās atklājās cilvēka īstais raksturs un būtība.
Vēlu vakarā, kad jau jutos nedaudz noguris, es atvadījos no draugiem un devos mājās.
pēc kādām divām stundām devos gulēt, domādams par šo dienu un tajā piedzīvoto, par to, ko īsti es vēlos darīt gan šobrīd, gan nākotnē.