Latvijā ir tāds mazā cilvēka sindroms. To īsi var formulēt šādi: ja es pārkāpšu likumu, dabūšu smagāko sodu. Ja likumu pārkāps bagātais kaimiņš, viņš tiks cauri sveikā. Var salīdzināt Rietumu pieredzi, kur "bagātie arī raud". Tomēr ne vienmēr un ne visi.
Atceroties pēdējo gadu laikā ārvalstīs notikušās prāvas pret oligarhiem, visbiežāk piemin Krievijas vēršanos pret naftas kompāniju Jukos un tās vadītāju Mihailu Hodorkovski. Tomēr tas nav tipisks piemērs, jo paši krievi nevar tikt skaidrībā, cik lielā mērā tas bija politisks vai ekonomisks process. Vairākums uzskata, ka savulaik bagātāko Krievzemes pilsoni iesēdināja tikai tādēļ, lai citi zinātu savu pieļaujamo iespēju robežu. Savukārt Rietumos lielāko vērību piesaistīja enerģētikas giganta „Enron” vadītāju un ierēdņu tiesāšana, un tajā gadījumā netika runāts par politiku un iebiedēšanu.
Kompāniju „Enron” nodibināja 1985. gadā, un piecpadsmit gadu laikā tā kļuva par septīto lielāko ASV enerģētikas uzņēmumu ar 21 tūkstoti darbinieku 40 pasaules valstīs. Līdz 2001.gadam „Enron” bija viena no vislielākajām energetiskajām kompanijam ASV.
Īpašnieku un vadītāju ļaunprātīgas izmantošanas notiek visās valstīs kā lielā, tā vidējā un sīkā biznesā. Dažadi mēdz būt cēloņi un sekas. Piemēram, izsaimniekošana ar augstāko menedžmentu amerikāņu enerģētiskās lielākās kompānijas „Enron” bija pabeigta 2001.g. 2.decembrī ar finansiālu sabrukumu un tas notika ne par vienu dienu, un pat ne par vienu gadu. Rezultātā top-menedžeru giganta grupa iedzīvojās desmitos miljonu dolāru, bet parastu akcionāru armija bija pazaudējusi visus savus līdzekļus. „Enron” akciju vērtības, kas sasniedza 90,56 dolārus 2000.g. augustā Nju-jorku fondu biržā (NYSE), bankrotu momentā strauji nokritās līdz 26 centiem par gabalu, kas atbilst standarta amerikāņu pastmarkas cenai. 2001. gada decembrī kompānija bankrotēja, jo izrādījās, ka tās parādi ir apmēram 40 miljardi dolāru. Firmas vadība bija viltojusi atskaites dokumentus, izvairījusies no nodokļu maksāšanas, vispār krāpusies visos iespējamajos veidos.
„Enron” bankrots ir lielākais, dramatiskākais un skandalozākais šāda veida precedents, kādu pasaule līdz šim ir piedzīvojusi. Minēsim tikai dažus faktus. Neilgi pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesai, „Enron” vadība atzina, ka tās sagatavotajos finansu pārskatos par pēdējiem pieciem gadiem norādītā peļņa ir bijusi par augstu. Iesniedzot vērtspapīru tirgus uzraudzības komisijai (Securities Exchange Commision) koriģētos finansu pārskatus, atklājās, ka šī summa ir 568 miljoni dolāru. Kopējās uzrādītās parādu summas veidoja 9 miljardus dolārus, vairāk nekā 4 reizes pārsniedzot pieejamos naudas resursus šo parādu dzēšanai. Investoriem un kreditoriem tika darīts zināms, ka „Enron” sagatavotie finansu pārskati nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansu stāvokli un darbības rezultātiem un tiem nevajadzētu paļauties arī uz “Arthur Andersen” sagatavotajiem revidentu ziņojumiem. Vērtspapīru tirgus uzraudzības komisija ir uzsākusi bankrota apstākļu izmeklēšanu. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka “Arthur Andersen” Hjūstonas biroja darbinieki ir iznīcinājuši daudzus revīzijas darba pierakstus un e-mail korespondenci ar „Enron”. Visu lielā piecinieka uzņēmumu izpilddirektori sagatavoja kopēju paziņojumu, ka steidzamā kārtā ir nepieciešams uzlabot finansu pārskatos norādāmās informācijas par darījumiem ar saistītajām pusēm apjomu.
…
