Vēlētāju ietekme uz vēlēšanas rezultātiem

Pētījuma dati liecina, ka datubāzē bija 115 Trampa viltus ziņas, kuras Facebook sociālajā vietnē tika izplatītas 30 miljonu reizes, un 41 Klintones viltus ziņas, kas tika izplatītas 7,6 miljonu reizes. Tika izpētīts par patiesiem un nepatiesiem ziņu virsrakstiem. Izglītība, vecums un kopējais plašsaziņas līdzekļu patēriņš ir cieši saistīts ar precīziem uzskatiem par to, vai virsraksti ir patiesi vai nepatiesi.
Darba autore secina, ka vēlēšanās jāpiedalās tikai tiem indivīdiem, kuri ir pārliecināti par savu izvēli. Nevis tiem “naivajiem vēlētājiem”, kuri izdara savu izvēli tikai uz fotogrāfiju – pēc cilvēka izskata. Viņas prāt, mūsdienās ir tik daudz indivīdu, kuri izdara savu izvēli, pakļaujoties kādai īpašai indivīdu grupai – ģimenei, draugiem, kolēģiem. Kuriem īsti nav sava viedokļa, bet gan atbalsta un seko instinktu pūlim, citreiz izdarot nepareizu izvēli. Savukārt, par viltus ziņām, autore iesaka pievērst lielāku uzmanību. Mūsdienās tiek nopludinātas ziņas, tieši viltus ziņas, ļoti lielā ātrumā, cilvēks pat nespēj izsekot vai tās atbilst patiesībai, un , protams, tic visam, ko lasa. Galvenais motīvs viltus ziņām ir finansiāls, ziņu raksti kā vīruss izplatās sociālajos tīklos, kas var radīt ievērojamus ieņēmumus no reklāmas, kad lietotāji noklikšķina uz oriģinālo vietni. Otrs motīvs ir ideoloģisks. Daži viltus ziņu nodrošinātāji cenšas paaugstināt kandidātus, kuriem viņi dod priekšroku. Darba autore lasīja par Rumāņu vīrieti, kurš apgalvo, viņš ir sācis izplatīt viltus ziņu vietni, lai palīdzētu Donalda Trampa kampaņai.
…