Vēlēšanu būtība ir tā, ka vēlēšanas dod varai likumību un leģitimitāti. Vēlēšanās likumdevēji un valdība saņem varu no tautas. Pirmās vēlēšanas jau notikušas Senajā Grieķijā, kad Atēnu sapulcēs tika ievēlētas amatpersonas un apstiprināti likumi. Kopš tiem laikiem vēlēšanu sistēma ir krasi mainījusies: Latvijā Saeimas, Valsts prezidenta un pašvaldību vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem; nedrīkst ierobežot tiesības piedalīties vēlēšanās un ietekmēt vēlēšanu izvēli; ikvienam vēlētājam ir tikai viena balss; var piedalīties visi pilsoņi no 18 gadu vecuma, neatkarīgi no rases, dzimuma un tautības; vēlēšanām jābūt aizklātām; vēlēšanās drīkst piedalīties novērotāji. Tomēr politiskajā praksē veidojas atšķirīgi viedokļi par vēlēšanu būtību.
Viens no populārākajiem viedokļiem ir tāds, ka vēlēšanu būtība ir veids kādā politiskā elite nostiprina varu pār iedzīvotājiem. Ar vēlēšanu palīdzību esošajā politiskajā sistēmā iesaista pat citādi domājošos, samazinot līdzdalību līdz vienkāršai nobalsošanai. Vēlēšanas rada tikai ilūziju, ka vēlētāji izdara izvēli par to, kuram tiks vara, patiesībā strauji palielinās valdības vara pār iedzīvotājiem. Masu mediji ir galvenais politiķu draugs un ienaidnieks ceļā uz vēlētāju balsīm. Būtībā es pilnībā piekrītu šim viedoklim, jo aizvien vairāk izskan informācija par masu mediju lielo varu, manipulācijām un ietekmi pār cilvēkiem. Kādā veidā tas ir saistīts ar vēlēšanām?
…