Vardarbība pret bāreņiem un bez vecāku apgādības palikušiem bērniem Latvijā

Nobeigums.
Tiesībsargs vairākkārt konstatējis vardarbības faktus ārpusģimenes aprūpes iestādēs un savos ziņojumos ieteicis izmaiņas normatīvajos aktos, norādījis uz dažādu instanču darbinieku nekompetenci un izpratnes trūkumu. Diemžēl šā brīža normatīvais regulējums nosaka ka tiesībsarga ieteikumiem un secinājumiem ir rekomendējošs raksturs, ne obligāts.
Darba autora priekšlikums ir veikt grozījumus Tiesībsarga likuma 24. panta 3. daļā, kur papildus norādīt, ka ja tiek acīmredzami rupji un apzināti pārkāptas bērnu tiesības, un ja tiek apdraudēta tā veselība un dzīvība, tad tiesībsargam ir tiesības apturēt normatīvā akta, tiesas nolēmuma, administratīva vai cita individuāla tiesību akta darbību un nosūtīt to atkārtotai izskatīšanai. Līdzīgi kā Latvijas valsts prezidentam ir tiesības nosūtīt likumprojektu otreizējai caurlūkošanai.
Dažādi valsts un pašvaldības institūti regulāri izsaka atbalstu tiesībsarga atzinumiem un piekrīt, ka nepieciešams veik grozījumus vai papildinājumus attiecīgajos normatīvajos aktos, bet faktiski tas nenotiek. Līdz ar to darba autora priekšlikums ir veikt grozījumus Tiesībsarga likuma 25. panta 4. daļā kur noteikt ka tiesībsarga atzinumiem ir likuma spēks un ja tiesībsargs lēmis ka nepieciešams veikt izmaiņas attiecīgajā normatīvajā aktā, tad tas obligāti veicams ne vēlāk kā 1 gada laikā no atzinuma iesniegšanas dienas.
Būtu nepieciešams veikt pasākumus ekonomiskās un sociālās spriedzes mazināšanai un attiecīgi palielināt sociālo darbinieku kompetences slieksni. Pēc darba autora domām, šie divi faktori ir cieši saistīti. Vispārzināms fakts ka sociālie darbinieki ir zemu atalgoti, kas viņos izraisa iekšēju neapmierinātību ar valstī notiekošo, grūtības apmaksāt elementārus ikdienas izdevumus utt. Attiecīgi zemapziņas līmenī rodas vēlme uz agresiju un gala rezultātā, tas izpaužas kā vardarbība pret bērniem.
Bailes pazaudēt darbu, jo būs grūtības ko citu atrast, tas veicina principu “roka roku mazgā”. Vairums vardarbības gadījumi tiek noklusēti. Attiecīgi nav motivācijas palielināt savu kompetences līmeni un institūtiem ir grūtības piesaistīt augstas klases speciālistus.

…