Kādu mēs vēlamies redzēt sabiedrību, tādu mēs to radām. Virtuālā vardarbības vide mūsdienu kultūras telpā, kāda tā ir tagad? Ar ko mūsdienās tiek raksturota agresija? Viennozīmīgi ar ļaunprātīgu uzvedību. LU rektors Mārcis Auziņš uzsver, ka mēs nevarētu attīstīt tādu sabiedrību, kurā varētu dzīvot pilnvērtīgi cilvēki, ja nepastāvētu plašsaziņas līdzekļi.
Virtuālajā vidē rakstīto katrs no mums uztver savādāk, un bieži izlasītās ziņas tiek pārprastas. Verbālā agresija atkarīga no cilvēka dabas, tātad arī no rakstura un temperamenta. Internetā mēs ziņas pārsvarā nesaņemam dzirdot, bet gan lasot un paši spriežot, kādā veidā ziņa tiek nodota: labvēlīgi, ar nožēlu, skumjām vai prieku. Ļoti negatīvi tiek vērtēta verbālā agresija radio un televīzijā, ja tajā tiek pārraidītas ziņas par slepkavībām un uzbrukumiem, jo negatīvas ziņas ilgāk paliek cilvēka atmiņā un piesaista lielākus auditorijas efektus, nekā pozitīvie notikumi. Daudzās reklāmās var saskatīt agresijas elementus, ja ne pašu agresiju visā tās izpausmē. Agresivitāte izpaužas visur, ne tikai bērnudārzos, skolās un virtuālajā vidē.
Pasaules un vides uztvere pirmām kārtām noris smadzenēs, tā tiek uztverta un pārstrādāta informācija, kā arī daļa no tās paliek zemapziņā. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa skaidri izteicās, ka jāattīsta pozitīva informācijas uztvere, kura jauniešiem un bērniem uzlabotu apziņas un garīgo izaugsmi, nevis atkarību no mediju pārraidītās programmas. …
