Arī Eiropas Savienības cilvēktiesību aģentūra Eiropas Savienības pamattiesību hartas 11. panta ietvaros sniedz skaidrojumu, ka tā kā vārda brīvības īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, uz to var attiecināt tādas prasības, nosacījumus, ierobežojumus vai sodus, kādi paredzēti tiesību aktos un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti.
Apskatot dažādus spriedumus vārda brīvības ierobežošanas lietās, ir secināms, ka šis jēdziens tik tiešām ir ierobežojams dažādos gadījumos un izteikumi, kas ir ierobežojami vienā situācijā, var tikt pieļauti citās situācijās, tāpēc pats būtiskākais šo lietu izskatīšanā un vārda brīvības ierobežošanā ir motīvs ar kādu persona ir izteikusies un objektīvais pamatojums, kas balstīts uz faktiem. Konkrētu nostādņu tam nav, taču galvenie pamatprincipi, lai ierobežotu cilvēka izpausmes brīvību, ir citu cilvēku cieņas un goda aizsargāšana, sabiedrības drošības un labklājības sekmēšana, amatpersonu reputācijas sargāšana, kā arī diskriminācijas novēršana. Tiesai katra lieta jāizskata individuāli, ņemot vērā visus iepriekšminētos faktorus.
Vārda brīvība demokrātiskā sabiedrībā ir ļoti plaša un tās ierobežošana iespējama tikai galējos izņēmuma gadījumos. Turklāt vārda brīvība attiecināma ne tikai uz ”informāciju” vai ”idejām”, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc.
…
