Loks uzskatīja pasaules valdības par spēka un vardarbības produktu, un ir nepieļaujami, ka cilvēki dzīvo tikai pēc šo ‘barbaru’ likumiem. Vajāg atrast citu valdības ‘veidu’, citu politiskās varas pirmavotu, jo šitas ir tikai nekārtības, postījumu un nemieru pamats. Loks uzskatīja, ka no dabas visi cilvēki ir vienlīdzīgi un brīvi, ar savām tiesībām. Sabiedrība ir veidots, nevis dabisks stāvoklis, nav arī rakstītu likumu, ir tikai dabas likumi. Kāmēr cilvēki dzīvoja saskaņā ar ‘dabiskaiem likumiem’, nebija zināms tāds vārds, kā karastāvoklis - naida un postījumu stāvoklis. Cilvēks atrodas karastavoklī, ja cenšas pakļaut citu savai absolūtajai varai, pavērdzināt to.Loks, runājot par dabisko brīvību, lieto izteicienu - perfektās brīvības stāvoklis. Šajā stāvoklī pastāv nekontrolējama brīvība. Dabiskā cilvēka brīvība - būt brīvam no visām varām uz zemesun ievērot tikai dabas likumus.
Cilvēka brīvība apakš valdības ir pastāvīgs likums, ar kuru jādzīvo, tā ir kopēja visiem šajā sabiedrībā. Šādu brīvību dod likumdošanas vara. Cilvēks, kuram nav varas pār savu dzīvi, nevar sevi noverdzināt un pakļauties cita patvaļīgajai varai. Dabisks likums ir tas, ka neviens, kurš nevar atņemt sev dzīvi, nevar dot citiem iespēju valdīt pār to.
Tiesneša vara pār pavalstnieku Loks salīdzinā ar tēva varu pār viņa bērnu, kunga varu pār viņa kalpu ar vīra varu pār sievu; skaidrojot, ka šīs varās var piederēt vienām cilvēkām. Tāpēc politiskai varai ir tiesības izdot likumus, kuri vār sodīt, kā par nelieliem pārkapumiem (sabiedrības spēka izmantošana, īpašuma uzglabāšana), tā un piespriest nāvessodu. …