Sava ikdienā mēs ik uz sola sastopamies ar cilveku tiekšanos pēc varas, prestiža, apkārtējo atzinības, kā arī ar īpašnieciskumu un sāncensību. Tas viss ir normāli un saprotami, bet kāpēc nereti šī kāre pēc varas kļūst nepanesama un citiem traucējoša? Varaskāri raksturo spēcīga vēlme uzkundzēties citiem, noteiktu lomu splēlē uzticība kādai lietai, pienakumam, arī atbildība, taču tie gan nav galvenais virzošais spēks.
Šķiet, ka mūsdienās nav daudz cilvēku, kas atceras un ir piedzīvojuši to, kas aprasktīts Džordža Orvela ‘’Dzīvnieku ferma’’ un Mārtiņa Zīverta ‘’Vara’’ darbos. Pēc manam domām, šajos divos darbos ir aprakstīts ļoti daudz no patiesās dzīves. Lai gan, viss, kas parakstīts šajos darbos, varbūt liek mums saprast, ka, iespējams, dzīve nūsdienās nav tik traģiska, kā lielākā daļa cilvēku to iedomājas. Džordža Orvela darba skaidri iezīmejas autoritārisms, kam raksturīga varas koncentrācija viena cilvēka/ dzīvnieka rokās. Cūkas uzreiz pārņēma vadību fermā, un visi pārejie dzīvnieki piekrita, cuku izveidotajai politikai un viņu uzstādītajiem noteikumiem, prasībām. Pat tad, kad raksturigi autoritārismam, sākās ideju uzpiešana un sodi, dzīvnieki pakļāvas cūkām, jo cerēja, ka nakotne būs labāka. …