Demokrātija nav iedomājama bez varas un sabiedrības savstarpējās uzticēšanās. Viena no būtiskākajām problēmām, kura pašlaik jārisina Latvijā, ir iedzīvotāju uzticības trūkums valsts institūcijām. Efektīvs veids kā panākt uzticēšanos ir stiprināt publiskās pārvaldes ētiskumu. Ētikas principu un normu ievērošana valsts pārvaldē nav katras valsts amatpersonas personīga lieta. Rīkoties ētiski ir pienākums, kuru nosaka valsts amatpersonas profesionālā loma – izmantot tai uzticēto varu tikai sabiedrības interesēs. Ētikas normas bieži vien neievēro tāpēc, ka sabiedrībā ir uzskats - tā ir tikai ētika, morāle. Pārkāpām – nekas liels nenotiek. Tas nozīmē, ka valstī šis jautājums nav pareizi nostādīts. Ētika izstrādā cilvēka rīcības modeli un formulē pareizas uzvedības orientierus. „Galvenais ētikas uzdevums ir sniegt atbildes uz jautājumu: „Kā man jārīkojas?” Saskaņā ar ētikas principiem cilvēka rīcībai jābūt saprātīgai un racionālai – proti, cilvēkam ir jābūt spējīgam pamatot savu rīcību un paredzēt tās sekas. Ētika māca, ka cilvēka rīcībai jāatbilst noteiktām vērtībām, tādām kā godprātība, pašcieņa, taisnīgums, drosme, uzticība, neatkarība.” 1Paļaušanās uz nerakstīto ētikas normu ievērošanu valsts amatpersonu rīcībā ir nepietiekama. Tāpēc vienkāršākais un efektīvākais veids, kā panākt amatpersonu informētību par ētikas normām, ir izstrādāt atsevišķu dokumentu – ētikas kodeksu.…