Tādējādi, Norvēģijā, lai izveidotu „labklājības valsts statusu”, valstij jāpārskata visas sociālo jautājumu problēmas,ekonomiskās attīstības plānošanas un prognozēšanas valstī, kuru mērķis ir definēt ekonomiskās un sociālās stratēģijas, to starp progressu, rūpniecības, zinātnes un tehnikas, reģionālā, tirdzniecības, monetārās politikas nozīmi. Tas dod uzņēmējdarbībā attīstīt stratēģijas, kas sekmēs tā attīstību.Kā arī ekonomikas politika Norvēģijā ir vērsta uz stabilizāciju un izaugsmi, uz bezdarba un inflācijas novēršanu, uz ietekmi rūpniecības struktūrā un ienākumu sadalē.
Visi šie elementi padara Norvēģiju par valsti ar visaugstāko labklājības līmeni (1.vieta sarakstā), savukārt, Latvija ir tikai 50.vietā (ANO publicētais ziņojums par attīstības līmeni pasaulē,2004.gads). Tas nozīmē ,ka Norvēģija ir augsti attīstīta industriāla valsts ar atvērtu, uz eksportu orientētu ekonomiku. Iekļauta pasaules bagātāko valstu skaitā, tā ir sasniegusi arī augstākos dzīves standarta rādītājus, vidējā dzīves ilguma, vispārējās veselības līmeņa un mājsaimniecības standarta rādītājus.
Mūsu valstī noteikti vajadzētu pievērsties vairāk izglītības attīstībai,veselības aprūpei un darītu visu iespejamo, lai Latvijā smaazinātos bezdarba līmenis. Un tiekties pēc tā,lai Latvija būtu valsti, kura no Eiropas Savienības budžeta nevis saņem,bet vairāk iemaksā, , jo tas automātiski nozīmētu, ka iedzīvotāji saņems lielāku atalgojumu, būs laba nodarbinātība un valstī būs laba ekonomiskā situācija.
…