Izveidojoties jaunajām valstīm pēc PSRS sabrukuma, radās problēmas nevien ekonomisko aģentu vidū, kuri bija pavisam nesagatavoti, bet arī valsts aparātā, kurš bija jātransformē atbilstoši tirgus ekonomikas principiem. Tas bija visai grūti izdarāms, jo lielā daļā valstu vispār nebija nekādas pieredzes kā jādarbojas valstij, kas tai jādara. Bija skaidrs, ka turpmāk lēmumi netiks “piespēlēti no augšas”, par to radīšanu un veiksmīgu realizāciju jādomā pašiem valsts darbiniekiem. Tas, ka šī problēma nebija viegli risināma, pierādīja biežā valdību maiņa gandrīz ikvienā jaunajā valstī. Lai pilnīgāk izprastu valsts lomu tirgus ekonomikas apstākļos, mēģināšu parādīt tās galvenās funkcijas.
Īsumā varētu izdalīt galvenās jomas, kurās nepieciešama valsts darbība: tirgus sistēmas nodrošināšana, publisko preču nodrošināšana, iedzīvotāju aizsargāšana no kaitīgiem ārējiem apstākļiem, ienākumu pārdalīšana, ekonomikas stabilizācija.
Lai arī tirgū valda pieprasījuma un piedāvājuma likumi, valstij tomēr ir jāsekmē un jāaizsargā konkurence, tādēļ valsts nosaka un stiprina “spēles noteikumus”- to kā darbosies firmas konkurences apstākļos, kādi ierobežojumi, subsīdijas u.c tiks noteikti, valsts sniedz informāciju iedzīvotājiem, palīdz atrisināt ekonomisko aģentu strīdus. Visas šīs jomas valsts realizē ieviešot likumdošanas bāzi, ar spēku nodrošinot to pildīšanu, realizējot fiskālo un monetāro politiku, nosakot ārējās tirdzniecības politiku.
Lai valsts sekmīgi varētu pielietot šīs politiskās aktivitātes, nepieciešama tās varas leģitimācija. Tā bija viena no pirmajām problēmām, jo visumā vājā institūciju loma sekmēja korupcijas, kriminālo darbību attīstību, kas vēl vairāk grāva valsts stabilitāti. Valsts vadība bija nepieredzējusi, daļā vēl bija iesakņojusies padomju domāšana, līdz ar to bija visai grūti radīt mehānismus kā cīnīties ar šīm problēmām, tāpat bija visai neskaidri noformulētas fiskālās un monetārās politikas jomas, kas liedza sekmīgi regulēt valsts finansiālo aparātu.
Fiskālā politika bija jāveido no jauna nosakot nodokļus, kas atbilstu valsts ekonomikai, un, kas spētu reāli ienest naudu valsts budžetā. Traucēkļi, kas šeit radās bija nevēlēšanās maksāt nodokļus, kontrabandas preču tirgošana utt.
…
