Kopsavilkums
Atbildot uz esejā izvirzīto jautājumu, vai valsts labklājība ir atkarīga no iedzīvotāju intelekta, secināms, ka:
1. Intelektam ir sakarība ar izglītību, bet, savukārt, izglītības līmenim valstī ir ietekme uz ekonomiskajiem procesiem;
2. Sabiedrības līdzdalības pieaugums ir tieši saistīts ar Latvijas iedzīvotāju spēju ieraudzīt savu lomu, ietekmi un saistību ar valsts pārvaldību un attīstību, taču tas viennozīmīgi ir arī atkarīgs no tā cik inteliģenta ir mūsu sabiedrība. Tas nozīmē arī atbildīgu rīcību ar savu balsi vēlēšanās. Tas nozīmē, ka cilvēki ar augstāku intelektu rūpīgāk veiks savu izvēli balsojot, un tas vistiešākā veidā var ietekmēt valsts labklājību;
3. Augstākā izglītība paaugstina cilvēkkapitālu un līdz ar to arī darba ražīgumu - cilvēks ar augstāko izglītību vidēji cilvēkstundā var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā cilvēks bez tās un attiecīgi saņem arī lielāku atalgojumu. Pievienotā vērtība jeb tautas bagātība pēc būtības ir nostrādāto cilvēkstundu skaits, reizinot ar vidējo darba ražīgumu. Tādējādi darba ražīguma pieaugums ļauj nodrošināt sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumu pat pie neaugoša nodarbināto skaita. Negatīvu demogrāfisku tendenču jeb zemas dzimstības dēļ darba ražīguma celšana ir īpaši aktuāla Eiropas Savienības tautsaimniecības attīstībai, tajā skaitā arī Latvijai;
4. Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības nākotnes attīstība ir ievērojami atkarīga no tās uzņēmumu, valdības un iedzīvotāju spējas radīt, importēt, adaptēt un izplatīt zināšanas;
5. Saskaņā ar ekonometriskiem novērtējumiem, katrs papildus izglītības gads paaugstina darba ražīgumu un darbinieka atalgojumu vidēji par 6-10%.
…