Visas tiesību normas kopumā ir vienots veselums un veido tiesību telpu, kurā mēs dzīvojam strādājam, veidojam savas attiecības ar citām personām un kurā veidojas valsts, un tās iedzīvotāju savstarpējās attiecības. Varētu arī teikt, ka valsts ir tiesību normu noformētāja – ar tiesību normu izstrādāšanu nodarbojas Saeima. Jāpiemin, ka normas iniciators ne vienmēr ir tiesību normas pieņēmējs. Latvijā likumprojektus var iesniegt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, viena desmitā daļa vēlētāju un jāsecina, ka Ministru kabinets ir visaktīvākais likumprojektu iesniedzējs. Likumprojektu izskata Saeimā un katru izskatīšanas reizi Saeimas plenārsēdē sauc par lasījumu. Parasti likumprojekti tiek pieņemti trijos lasījumos, bet likumi steidzamības kārtā, kā, piemēram, valsts budžeta likumprojektu un likumprojekti par starptautisku līgumu apstiprināšanu tiek pieņemti divos lasījumos.
Tā kā mūsdienās valstis vairāk vai mazāk ir tiesiskas, tad pēc definīcijas valsts varas izpausmes veidi tiek regulēti ar tiesību normām un tā nodrošina likuma virsvadību. Tātad valstij un likumam ir jākalpo sabiedrībai un tautai, jāaizstāv tās intereses un likumiem ir jābūt sociāli taisnīgiem un jāizsaka iedzīvotāju vairākuma griba. Tas, manuprāt, nozīmē to, ka valsts un tās vara ir likumu noformētāja, to varētu tulkot kā sabiedrības gribas, vajadzību atspoguļojums un ne tikai.
…