Valsts jēdzienu ir pētījuši un izzinājuši filozofi visos laikos, kā rezultātā mūsdienu lasītājam ir pieejams plašs šo jēdzienu traktējums un katram ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko. Publikācijas mērķis ir izpētīt valsts jēdzienu marksistiskajā teorijā, tā nozīmi un vietu marksisma mācībā.
Mūsdienās valsts jēdzienu mēs saprotam kā kaut ko abstrakti materiālu, kā tautas apvienošanās rezultātu, kā vienotību, kā varu. Kādam, iespējams, valsts jēdziens saistās ar apspiešanu un pārlieku lielu kontroli it visā. Jebkurā gadījumā, mūsdienu cilvēkam valsts saistās ar kopību tādā vai citādā veidā. Autores ieskatā, lai labāk izprastu marksisma teorijā pausto nostāju par valsti, ir jāizprot šī jēdziena nozīme kapitālismā, lūkojoties caur marksisma teorijas prizmu, jo kapitālistiskās valsts graušana bija viens no marksisma pamatmērķiem. Publikācijā, galvenokārt, autores uzmanība tiek vērsta K.Marksa un F.Engelsa, kā marksisma pamatlicēju, valsts jēdziena interpretācijai un izpratnei.
Valsts jēdziens caur marksisma teorijas prizmu
Visa marksisma teorija balstījās uz idejām, kas ir pretstatā kapitālismam. Marksisma teorijā valdīja uzskats, ka kapitālistu valsts ir mehānisms, līdzeklis. K.Markss un F.Engelss savā “Komunistiskās partijas manifestā” runā par buržuāzisko valsti, kā par mehānismu, kas kalpo buržuā (tā autors dēvēja kapitālistus) izmantot proletariātu (strādnieku šķiru) sava labuma vairošanai. Autori uzskatīja, ka visa valsts vara, tās iestādes, eksistē tikai ar mērķi nostiprināt kapitālistiskās attiecības un apslāpēt proletariāta mēģinājumus savu stāvokli uzlabot. No minētā izriet, ka marksistu ieskatā, kapitālistiskā valsts legalizē ekpluatatorisko politiku, aizstāvot bagātos ar likuma spēku.
…
