Kā piemēru var minēt Latvijas ziņu portālus, kuri savos virsrakstos nereti izvēlas vulgārus, bezgaumīgus vai barbariskus virsrakstus, piemēram, “Lady Gaga atkal zibina pupiņus!” , “Āboltiņai operā uzklūp bučotieskāra Zatlere” vai “Trako vagīnu migla pār Krieviju” .
Lai arī šādi virsraksti kādam var likties pieņemami, tomēr jāatceras, ka mediji izglīto arī sabiedrību. Un šādu valodas lietojamību noteikti nevarētu nosaukt par izglītojošu. Tāpat, palasot ziņu, kas ir zem virsraksta, diemžēl nākas secināt, ka arī saturs nereti ir vulgārs un ar bezgaumīgu valodas izvēli.
Noslēgumā nākas secināt, ka vismazāk valodas ētiku savā komunikācijā ievēro interneta mediji un mediju raidījumi, kuri notiek tiešajā ēterā. Interneta mediji, iespējams, izvēlas pārkāpt valodas ētiku, lai plašajā konkurencē pievilinātu vairāk lasītāju, savukārt tiešā ētera raidījumos, iespējams, ir vainojams cilvēciskais faktors, kas emociju uzplūdā aizmirst par korektas valodas izvēli.
…