Tulkojumā no sengrieķu valodas vārds “filosofija” nozīmē gudrības mīlestība (phileo – mīlēt; sophia - gudrība).
Šajā referātā centos paskatīties uz diviem terminiem kultūra un valoda no filosofiskā viedokļa. Tā kā katra cilvēka filosofija ir atkarīga no viņa pasaules uzskata, no dzīves pieredzes, no sistēmā sakārtota pārliecību un principu kopuma par apkārtējo pasauli un cilvēka vietu tajā, tad arī manas pārdomas un domāšanas veidu ir ietekmējusi mana līdzšinējā dzīves pieredze, satiktie cilvēki, ar kuriem esmu ielaidusies filosofiskās pārrunās, grāmatas par filosofiju, to autoru domas, ar kurām esmu spējīga identificēties, dažādi emocionāli pārdzīvojumi manā dzīvē, spēcīgu mākslas darbu atstātā ietekme un filosofijas lekcijas Ventspils Augstskolā.
Daudzi filosofi par pašu filosofiju runā kā par kādu mistisku un sarežģītu pasauli, ne katram pieejamu un saprotamu pasauli. Viena no filosofijas nozīmīgākajām īpatnībām ir tā, ka pagātne vienmēr ir klātesoša, tā nekad nav tāla un sveša. Filosofija ir veids kā iekļauties mūžīgajā tagadnē. Bet atslēga šīm durvīm ir vēlme domāt, paskatīties uz apkārtējās ikdienišķās lietām no cita redzes punkta, tātad arī izrauties no sabiedrībā noteiktiem šabloniem, censties izdomāt savu domu, kuru nav ietekmējusi vide, audzināšana, ģeogrāfiskā atrašanās vieta utt.…
