Bet vai ir kaut kas tāds, kas interesē visus? Vai ir kaut kas tāds, kas skar visus – neskatoties uz to, kas viņi ir vai kurā pasaules daļā viņi dzīvo”.
Vajadzētu būt dažiem jautājumiem, kas nodarbinātu visus cilvēkus. Kas dzīvē ir vissvarīgākais? Ja mēs to vaicāsim kādam, kas dzīvo uz bada robežas, atbilde būs – pārtika. Ja šo pašu jautājumu uzdodam cilvēkam, kam salst, atbilde būs – siltums. Un, kad mēs ar šo jautājumu vēršamies pie cilvēka, kas jūtas vientuļš un visu atstāts, droši vien saņemsim atbildi – cilvēku savstarpējā kopība.
Bet, kad visas šādas vajadzības ir apmierinātas – vai tomēr ir kaut kas, kas nepieciešams visiem? Mums ir vajadzība iegūt atbildi uz jautājumu, kas mēs esam un kāpēc dzīvojam.
Interese par to, kāpēc mēs dzīvojam, nepavisam nav tikpat nejauša kā interese par pastmarku krāšanu. Tie, kas interesējas par šādiem jautājumiem, nodarbojas ar ko tādu, par ko cilvēki ir strīdējušies tik ilgi, cik ilgi mēs vispār dzīvojam uz šīs planētas. Kā radusies pasaules telpa, zemeslode un dzīvība – tas ir lielāks un būtiskāks jautājums nekā tas, kurš ieguvis visvairāk zelta medaļu pagājušā gada olimpiādē.
Kā radīta pasaule?
Vai visam notiekošajam pamatā ir kāda griba vai nolūks?
Vai pastāv dzīve pēc nāves?
Kādā veidā lai mēs vispār iegūstam atbildes uz šādiem jautājumiem?
Bet galvenais – kā mums šodien būtu jādzīvo?
Šādi jautājumi nodarbinājuši cilvēkus visos laikos. Mēs nepazīstam nevienu kultūru, kuru nebūtu nodarbinājis jautājums par cilvēku vai par to, kā cēlusies pasaule.
Arī mūsdienās ikvienam ir jārod sava atbilde uz šiem jautājumiem. Tā nav nekāda izeja, ja ņem rokās un šķirsta enciklopēdiju, lai uzzinātu, vai Dievs ir un vai pastāv pēcnāves dzīve. Enciklopēdija nedod mums atbildi uz jautājumu par to, kā mums vajadzētu dzīvot.
Taču der izlasīt, ko citi cilvēki ir domājuši, tas var palīdzēt mums veidot savu uzskatu par dzīvi.
Varbūt filozofu dzīšanos pēc patiesības var salīdzināt ar detektīvromānu. Daži tic, ka slepkava ir Jānis, bet citi domā, ka tikpat labi slepkava var būt Pēteris vai Andrejs.
Lai arī cik grūti ir atbildēt uz kādu jautājumu, var pieņemt, ka šiem jautājumiem ir viena – un tikai viena – pareiza atbilde. Piemēram, vai nu ir dzīve pēc nāves, vai arī tās nav.
Zinātne jau daudzas senas mīklas ir atrisinājusi. Bija reiz laiks, kad Mēness otra puses izskats bija iela mīkla. Tādēļ par to vispār nevarēja strīdēties, atbilde bija jāatstāj fantāzijas vaļā. Šodien mēs, protams, zinām, kā izskatās Mēness otra puse. Tagad vairs nav iespējams ticēt, ka Mēnesī mitinās kāds vīrs vai ka Mēness ir siera ritulis.
Viens no senajiem grieķu filozofiem, kas dzīvoja vairāk nekā pirms diviem tūkstošiem gadu, domāja, ka filozofija radusies cilvēka izbrīna dēļ. Cilvēkam šķiet tik savādi tas, ka viņš vispār ir, un filozofiskie jautājumi rodas paši no sevis, tā šīs filozofs domāja.
…
