Vai valsts var pastāvēt kā uzņēmums?

Cilvēce demokrātiju pazīst jau vairākus tūkstošus gadu, mēdz teikt, ka šī nav labākā valsts pārvaldes forma, tomēr jāatzīst, ka nekas labāks līdz šim vēl nav izgudrots. Dažādas pārvaldes formas var novērot pilnīgi jebkurā sabiedrības veidojumā, nav nozīmes tam, vai tā ir valsts, uzņēmums, nevalstiskā organizācija, izglītības iestāde vai pat ģimene. Katrs no šiem veidojumiem ir jāpārvalda vienā vai otrā veidā, ir jāieceļ līderis un jāveido budžets – šāda kārtība ir pastāvējusi vienmēr un, visticamāk, pastāvēs arī turpmāk. Un no tā var secināt, ka jebkuru sabiedrības veidojumu var uztvert gan kā valsti, uzņēmumu, gan arī kā ģimeni. Līdz ar to valsts var pastāvēt kā uzņēmums.
Autors Deivids M. Koens savā rakstā „Amateur government” („Amatieru valdība”) lieliski salīdzina valsti ar uzņēmumu, tiesa gan, ka par piemēru tiek minētas tikai Amerikas Savienotās Valstis, tomēr uzskatāms, ka šāds salīdzinājumu varētu piemērot arī citām pasaules valstīm. Jo, kā jau tika minēts, tad katrā valstī un uzņēmumā ir gan vadītāji, gan pakļautie. Uzņēmuma direktoru varētu salīdzināt ar valsts prezidentu, bet uzņēmuma valdi – valsts ministru kabinetam. Saprotams, ka ikvienam ieņemamā amata kandidātam ir jāatbilst noteiktām prasībām un kā raksta pats D.M.Koens tad „Neviens nekad neuzticētu smadzeņu operāciju zinātnes politikas ekspertam bez grāda medicīnā, tādam, kurš nekad nav spēris kāju operāciju telpā. …