Manuprāt, vieglo narkotiku legalizēšana Latvijā nebūtu prātīga rīcība. Šādas likumdošanas izmaiņas izraisītu negatīvas sekas plašos sabiedrības slāņos. Minēšu dažus piemērus, ko tālākajā tekstā paskaidrošu detalizētāk. Bet pirms tam jāatceras, ka nedz narkologi, nedz likumi Latvijā nenodala jēdzienus „smagās narkotikas” un „vieglās narkotikas”, bet runā tikai un vienīgi par narkotiskajām vielām. Un tas ir pamatoti. Jēdziens „vieglās narkotikas” rada vieglprātīgu un nepareizu priekšstatu par šo vielu šķietamo nekaitīgumu. Taču tagad atpakaļ pie tēmas. Manuprāt, pirmais piemērs varētu būt diezgan izteikts Latvijas valsts sabiedrībā – cilvēkiem dalītos domas par šī lēmuma pieņemšanu, atsevišķi indivīdi nekautrētos savu agresiju publiski paust. Otrkārt, lai tiktu pie šīm ‘’vieglajām narkotikām’’’, būtu jāpatērē ievērojams daudzums finansiālo līdzekļu, kas varētu izraisīt problēmas. Kā trešo, un visnozīmīgāko, piemēru es vēlētos minēt faktu, ka cilvēki ilgtermiņā lietojot ‘’vieglās narkotikas’’, nenovēršami sāktu izrādīt interesi par vielām ar spēcīgāku iedarbību.
Tātad, mans pirmais piemērs ir saistīts ar atsevišķu indivīdu un visas Latvijas sabiedrības nespēju diskutēt par šādiem jautājumiem, kā arī ar cieņu izturēties pret atšķirīgiem viedokļiem. Pilnīgi noteikti cilvēkiem domas dalītos par lēmumu legalizēt „vieglās narkotikas”, bet no tā kā sekas izrietētu plaši konflikti sabiedrībā un paaugstināta agresija. …
