Šādu ideju cilvēks nevar pieņemt, jo tas padarītu mūs visus par kaut ko niecīgu, par puteklīti, par atomu kaut kādā bezgalīgā plašumā, un mūsu rašanās būtu tikai tīrā sakritība, kas mūsu ego nav pieņemams, jo kaut kas tik dižs kā cilvēks jau nu nevarētu izveidoties bez kādas augstākas ziņas.. Un šeit arī parādās neticīga cilvēka (mana) pieņēmums par patiesību.
Secinu, ka patiesi ticīga cilvēka izpratne par patiesību atšķiras no neticīga cilvēka izpratnes par patiesību. Ticīgam cilvēkam ir nepieciešams visa sākums, ko nevar noskaidrot, tāpēc pieņem, ka visa patiesības pamatā ir Dievs. Neticīgs cilvēks pieņem šo pasauli, kā lietu, kas ir niecīgāka par atomu un lidinās visumā, kuram nav laika un telpas ierobežojumu un mēs esam radušies tikai nejaušības rezultātā.
…