Vai Ļeņins maldījās pats vai maldināja citus?

Lai varētu runāt par Ļeņina paustajām un realizētajām idejām, jāsaka, ka Ļeņina ietekmi uz 20. gadsimta vēsturi nedrīkst novērtēt par zemu. Tāds autors kā Roberts Sērviss ir uzrakstījis mierīgā tonī ieturētu, autoritatīvu pētījumu par šo savādi netveramo politisko vadoni. Autoram, izmantojot nesen atvērušos arhīvus, ir izdevies salikt mozaīku, kas rāda neparastas personības privāto un publisko dzīvi. Sīki tiek izpētīta Ļeņina bērnība, ģimene, izglītība, laulība, dzīves stils un ieradumi. Beidzot mēs ieraugām, kā veidojusies PSRS dibinātāja personība. Jāmin noteikti iesākot eseju Trešā jeb Komunistiskā internacionāle, saīsināti- Kominterns, dibināta pēc Padomju Krievijas boļševiku partijas ierosinājuma Maskavā 1919. gada martā. Tās pirmajā kongresā piedalījās 52 boļševiku delegāti, kas pārstāvēja 30 valstis, ievēlot no piecām personām sastāvošu izpildkomiteju ar Grigoriju Zinovjevu (Apfelbaumu) priekšsēdētāja amatā. Šīs organizācijas būtību izteica Ļeņins jau kādā 1914. gadā rakstītā apcerējumā, kurā viņš saka: „III internacionālei piekritīs proletāriešu spēku organizācija revolucionāram spiedienam uz kapitālistiskām valdībām, pilsoņu karam pret visu zemju buržuāziju par politisko varu, par sociālisma uzvaru!” To pašu pasaka arī kongresa pieņemtais manifests starptautiskajam proletariātam, kurā tas tika aicināts uz izšķirošu cīņu par proletariāta diktatūras ieviešanu, par Padomju varu visās zemēs.…